Izvēlieties savu valodu EoF

Evaņģēlijs svētdienai, 17. martam: Jāņa 12:20-33

V svētdiena gavēnī B

"20 Starp tiem, kas svētkos bija devušies uz dievkalpojumu, bija arī daži grieķi. 21 Tie piegāja pie Filipa, kas bija no Galilejas Betsaidas, un jautāja viņam: "Kungs, mēs gribam redzēt Jēzu." 22 Filips gāja un pastāstīja Andrejam, un tad Andrejs un Filips aizgāja un pastāstīja Jēzum. 23 Jēzus viņiem atbildēja: "Pienākusi stunda, kad Cilvēka Dēls tiks pagodināts. 24 Patiesi, patiesi es jums saku: ja kviešu grauds, krītot zemē, nemirst, tas paliek viens; bet, ja tas nomirst, tas nes daudz augļu. 25 Kas mīl savu dzīvību, tas to zaudē, un, kas ienīst savu dzīvību šajā pasaulē, tas to paturēs mūžīgai dzīvei. 26 Ja kāds grib man kalpot, lai tas man seko, un kur es esmu, tur viņš būs arī mans kalps. Ja kāds man kalpo, tad Tēvs viņu godinās. 27 Tagad mana dvēsele ir nemierīga; ko lai es saku? Tēvs, glāb mani no šīs stundas? Bet tieši šī iemesla dēļ es esmu nonācis šajā stundā! 28 Tēvs, pagodini savu vārdu.” Tad no debesīm atskanēja balss: Es viņu esmu pagodinājis un pagodināšu vēlreiz!29 Pūlis, kas bija klāt un bija dzirdējis, teica, ka tas bija pērkons. Citi sacīja: "Eņģelis runāja ar viņu." 30 Jēzus teica: "Šī balss nav atskanējusi priekš manis, bet par jums. 31 Tagad ir šīs pasaules spriedums; tagad šīs pasaules princis tiks izmests. 32 Un es, kad būšu pacelts no zemes, visus vilkšu pie sevis.” 33 Viņš to teica, lai norādītu, no kādas nāves viņam jāmirst.

Jh 12:20-33

Dārgās Misericordie māsas un brāļi, es esmu Karlo Miglieta, ārsts, Bībeles zinātnieks, lajs, vīrs, tēvs un vectēvs (www.buonabibbiaatutti.it). Arī šodien es dalos ar jums īsu pārdomu par Evaņģēliju, īpaši atsaucoties uz tēmu žēlsirdība.

Pagāni satiekas ar Jēzu

Šīs rakstvietas konteksts ir trešā un pēdējā Pasā, ko Jēzus piedzīvoja Jeruzalemē, kad augstie priesteri bija pieņēmuši lēmumu notiesāt viņu uz nāvi (Jņ 11:53), un pēc viņa mesiāniskās ieiešanas svētajā pilsētā. liela pūļa atzinīgi novērtēta (Jņ 12:12-19). Kā jau visos lielos svētkos, Jeruzālemē bija ieradušies arī grieķi (hellēni), neebreji, tātad pagāni, kuri bija ieinteresēti satikties ar Jēzu. Viņi tuvojās Filipam, kurš nāca no Galilejas Betsaidas: Galileja bija pierobeža, kur pastāvēja pastāvīgs kontakts ar pagāniem, līdz Mt 14:15, citējot Is 9:1, to sauc par “pagānu Galileju”. Pagāni viņam jautā:

“Mēs gribam redzēt Jēzu” (Jņ 12:21), tas ir, ticēt viņam, jo ​​“redzēt Jēzu” Jāņa vārdiem ir sinonīms ticībai. Taču, ja rabīns sastopas ar pagāniem, viņš neievēro tīrības likumus, viņš pārkāpj Likumu. Filips neizpratnē ziņo par to Endrjū: Filips un Andrejs ir vienīgie mācekļi, kuriem ir grieķu vārds. Abi nolemj iesniegt lūgumu Jēzum: pagānu ienākšanu ticībā pravietiski veicina mācekļi, Baznīca.

Sēkla, kas mirst

Jēzus “stunda” (Jāņa 12:23) ir viņa iziešana pie Dieva, Lieldienu noslēpums, kas iet uz godību caur Viņa ciešanām, nāvi, augšāmcelšanos un debesbraukšanu (Jņ 7:30; 8:20; 2:4; 12). :23. 27).

Bet ir viens nosacījums: “lai sēkla mirst, lai tā nes daudz augļu” (Jņ 12:24). Jēzus nekavējoties tulko šo jēdzienu: “Kas savu dzīvību mīl, tas to pazaudē, un, kas savu dzīvību ienīst, tas to paturēs mūžīgai dzīvei” (Jņ 12:25). “Naids” ir semītisms, kas apzīmē “priekšroku”, kas lietots jau Lk 14:26: “Ja kāds neienīst… savu tēvu un māti… un pat savu dzīvību” (sal. Mt 10). Jēzus saka, ka tie, kas sevi liek pirmajā vietā, pazaudē sevi. Cilvēks tiek piepildīts tikai dodot, kalpojot, mīlestībā. Cilvēkam pieder dzīvība tādā mērā, kādā viņš to dod. Šis maršruts tiek piedāvāts visiem mācekļiem, gan jūdiem, gan pagāniem (Jņ.37:12-20). Brāļa Egidija no Asīzes grāmatā “Vienkāršā lūgšana” teikts: “Jo dodot, cilvēks saņem; aizmirstot, ka atrod; piedodot, ka tiek piedots; mirstot, cilvēks tiek augšāmcelts mūžīgajai dzīvei.”

Paralēle agonijai pie Gestemani

Sinoptiskie evaņģēlisti stāsta Jēzus mokas Ģetzemanē (Mk 14:32-42 un par.), kur viņš "sāka izjust bailes un ciešanas" (Mk 14:33), saucot: "Aba, Tēvs! Tev viss ir iespējams, atņem man šo biķeri!” (Mk 14:36).

Pēc dažu domām, Jānis nestāsta Jēzus mokas Eļļas kalnā, bet šeit viņš droši vien uz to atsaucas. Jāņa grāmatā Jēzus saka: “Tagad mana dvēsele ir satraukta” (Jāņa 12:27); bet viņš uzreiz piebilst: “Ko lai es saku? Tēvs, glāb mani no šīs stundas? Bet tieši šī iemesla dēļ es esmu nonācis šajā stundā! (Jņ. 12:27). “Atšķirībā no sinoptiķu stāstījuma, bet dziļi tam piekrītot, Jēzus nevēlējās ne izglābties no šīs stundas, ne arī tikt no tās atbrīvots, bet viņš vienmēr palika uzticīgs savai misijai — izpildīt Tēva uzdevumu. gribu pazemojuma, nabadzības, lēnprātības ceļā un nevis ar vardarbību, varu, kundzību” (E. Bjanki).

Pārveidošanas paralēle

Jānis neatstāsta Jēzus Apskaidrošanās epizodi, pie kuras sinoptiķi bagātīgi domā (Mk 9:2-10; Mt 17:1-13; Lk 9:28-36). Bet šeit ir iespējama mājiena uz to: arī šeit balss no debesīm nolaižas pār Jēzu kā apstiprinājumu un solījumu: "Es viņu pagodināšu un pagodināšu vēlreiz!" (Jņ 12:28). Pērkons Bībelē ir Dieva balss (1.Sam 12:18): Tēvs apstiprina Dēlam Jēzum, ka šī krusta stunda ir godības stunda. Tāpēc Jēzus var iesaukties: “Kad es tikšu pacelts no zemes”, tāpat kā čūska, ko Mozus pacēlis (Nm 21:4-9; Jņ 3:14), “Es visus vilkšu pie sevis” (Jņ 12). :31-32).

Zinot, kā klausīties Dievu

Jānis atzīmē: “Pūlis, kas bija klāt un dzirdēja, teica, ka pērkons. Citi teica: "Eņģelis uz viņu runāja" (Jāņa 12:29-30). “Tās ir reliģijas postošās sekas, kas neļauj sadzirdēt Dieva vārdu un neļauj atklāt Dievu, kas atrodas viņa eksistencē. Tie, kas domā, ka tas bija pērkons, atsaucas uz šausmīgo un baismīgo reliģijas Dieva tēlu. Baisīgais Dievs, draudošais Dievs. Savukārt tie, kas atsaucas uz eņģeli, atsaucas uz Dieva tēlu, kas ir tālu no cilvēka, nepieejamu Dievu. Abas reakcijas, pērkons un eņģelis, norāda uz reliģijas negodīgo ietekmi” (A. Maggi).

Redzot Jēzu

“Ko tad Jēzus sola pagāniem redzēt? Viņa kaislības, nāve un augšāmcelšanās, viņa pazemināšana un pagodināšana, krusts kā mīlestības atklāsme, kas nodzīvota līdz galam, līdz galējībai (Jņ.13:1)… redzēt viņu, bet pie krusta, jo viņš dod dzīvību visai cilvēcei. Tā ir Jēzus atbilde tiem, kas vēlas viņu redzēt!” (E. Bjanki).

Priecīgu žēlastību visiem!

Ikvienu, kurš vēlas izlasīt pilnīgāku teksta ekseģēzi vai kādu atziņu, lūdzu jautājiet man pa migliettacarlo@gmail.com.

avots

Spazio Spadoni

Jums varētu patikt arī