Izvēlieties savu valodu EoF

Svētās Džemmas ekstazī: 11.–15

Svētās Džemmas ekstāzes — spēcīga ticības liecība

Ekstazī 11

Viņš uzstāj uz to pašu grēcinieku, piedāvājot savu dzīvību par visiem.

Piektdiena, 12. gada 1900. janvāris.

12. gada 1900. janvārī es atkal redzēju šo jauno meiteni uz ceļiem, ar saliktām rokām un aizvērtām acīm, un viņa sacīja:
Jēzu, es tev atdotu savas rokas un kājas, bet es nevaru, tas ir mans. biktstēvs ir aizliedzis. Paņemiet manu sirdi, ka es varu. Liec man ciest, ko tu vēlies; dod man sāpes manā sirdī, Jēzu.
Tad viņai pietrūka elpas un viņa nokrita uz grīdas. Viņa tika atbalstīta un cieta, un pēc neliela klusuma viņa teica:
Jēzu, tu cieši, tu liec ciest arī man; neklausieties manai miesai, kas ir manas pestīšanas ienaidnieks (pauze). Jēzu, tas (pauze). Vai tu neteici, ka miri par grēciniekiem? (pārtraukums). Viņš ir tavs dēls. Spītīgie grēcinieki! Bet tad, kad (pauze). Mīļā māte, tavs amats debesīs ir lūgt grēciniekus (pauze). Vai tu gribi aiziet, Jēzu?

Ekstazī 12

Par to pašu grēcinieku, kas ir viņas rokās, viņa saka, ka ir gatava ciest jebkuru sodu un piesauc dievišķo žēlsirdība.

Piektdiena, 26. gada 1900. janvāris.

26. gada 1900. janvārī es atkal redzēju šo jauno meiteni uz ceļiem, ar aizvērtām acīm un taisni pieturētu brūci pie rokas, it kā to būtu caurdurusi nagla; tomēr, kad vienu no viņas biju redzējusi, neuzdrošinājos skatīties uz otru, biju tik apmulsusi, jo iepriekš šaubījos par šiem faktiem. Asiņainu sviedru lāses no viņas pieres. Asinis bija sarkanas, skaidras, un viņa lūdza:
Jēzu, manās rokās ir tas grēcinieks, es piedāvāju tev visu sevi. Man ir visas atļaujas, varu piedāvāt visu. Dariet ar mani visu, ko vēlaties (pauze). Tas ir manās rokās; Es par to atskaitīšos. Es viņu redzēšu drošībā. Es negribu taisnību, bet žēlastību (pauze). Jā, man ir bijušas visas atļaujas, es varu ciest. Es nesu krustu, jo tas ir tavs krusts (pauze). Ciešanas ir jūsu (pauze). Man ir triumfs, pacel mani un ņem līdzi (pauze). Es gribu nākt tev līdzi. Ņem mani līdzi (pauze). Jēzu es tevi tik ļoti mīlu.

Ekstazī 13

Viņa vēlētos ieiet Jēzus Sirdī vai dzīvot svētajā tabernakulā; viņa dzīvo un cieš par Jēzu, kurš viņu dara laimīgu pat šeit, virs zemes. (Sal. P. GERM. n. XXXII).

[piektdiena] 16. marts [1900].

Jēzu, atver man savu sirdi, ļauj viņai tajā ienākt. Ak, Jēzu, tu, kas redzi visas manas vajadzības, kāpēc tu kavējies uzklausīt manus lūgumus? Es gribu tevi, Jēzu; un kāpēc tā vietā, lai slepeni sazinātos ar manu garu, jūs to darāt tik atklāti? Es domāju to pašu... Šajā laikā, ko visi uz zemes izbauda... debesīs viņi priecājas, vai gribi atstāt mani vienu te raudāt? Vai tu neatradīsi, Jēzu, vietu man? Kāpēc tu man neatvēl vietu sava telts mazajā istabā? Nāc, Jēzu, lūdzu mani.
Vai arī kāda tev no manis vajadzīga? Jūs neredzat. Jēzu, ka ar tādu pašu mīlestības spēku tu vari teikt, ka vienmēr esi manā sirdī? Ak Jēzu!
Jā, mans Dievs, es tevi gribu. Ko es daru, es daru jums. Ja esmu nomodā, es vienmēr esmu ar jums; ja es ēdu, es ēdu jūsu labā; ja es ciešu, es ciešu kopā ar tevi: mans atvieglojums vienmēr būsi tu, Jēzu. Ja jūtos nomocīts, es vienmēr tev piezvanīšu. Es gribu dzīvot ticībā un cerībā; Man vairs nav svarīgi tevi redzēt uz zemes: pietiek, lai es tevi atkal redzētu debesīs. Kad es elpoju, Jēzu, es vienmēr elpoju tevi; Es meklēšu tikai tevi.
Jā, mans Dievs, jā; tomēr neļauj šiem mana ķermeņa dubļiem sacelties pret Tavu gribu... Kas tas ir, Jēzu, šī uguns, kas mani iegulda visā? Es izbaudu, Jēzu... es izbaudu, Jēzu... es izbaudu, Jēzu. Es gribētu palikt tāds mūžīgi… Mans Dievs… ja Tu darīsi mūs tik laimīgus uz zemes, kas tas būs debesīs, dārgais Jēzu?

Ekstazī 14

Kopā ar krustā sisto Jēzu viņš cieš, ar Jēzu Vissvētākajā Sakramentā viņš mīl. Šodien krusts, rīt brūces: viņa vēlas būt upuris vienatnē ar Jēzu. Viņa nopūšas pēc paradīzes (sal. P. GERM. N. XXVIII).

Ceturtdiena, 29. gada 1900. marts.

Naids! Esmu noguris, bet spēka! Par visu, kas notiks, ak, Jēzu, viss jums. Es varu brīvi izvēlēties, ak, Jēzu: vai nu šovakar, vai tagad; bet biktstēvas vēlme ir tāda, būt stipram šim vakaram.
Ak, Jēzu, Jēzu, dzirdi, kādu jautājumu saka biktstēvs: "Ak, ko tu dari, kad esi Jēzus priekšā?" Ja esmu kopā ar krustā sisto Jēzu, es ciešu; un ja Sakramento, es mīlu.
Kā es vakar sūdzējos, Jēzu, jo man sāp galva! Vakar ar galvu, šodien ar krustu, rīt ar brūcēm... Ja mums jācieš, cietīsim kopā. Kurš būs vairāk cietis, tu par mīlestību pret mani vai es par mīlestību pret tevi? Šodien krusts un rīt brūces: kāds skats, Jēzu, kas drīz parādīsies tavā priekšā! Ja jūs esat krustā sists, es ciešu kopā ar jums.
Ak! bet gandrīz vienmēr, Jēzu, kad es tevi meklēju, es vienmēr atrodu tevi pie krusta… Pārdomas par Tavām ciešanām, Jēzu, vienmēr ir bijis atvieglojums svētajām dvēselēm, un es… kāpēc ciešanas mani satrauc? Tik daudz reižu, ak Jēzu!... Ak, svētais krusts!
Cik tu esi skaists, ak Jēzu!… Bet, ja tu ļautu man redzēt tevi tādu, kāds tu esi debesīs, es nomirtu. Ak, saki man, Jēzu, vai tā nebūtu skaista nāve?… Ātri saraujiet šo ķēdi, kas mani saista ar pasauli.
Šodien krusts, rīt... Kad, kad, Jēzu? Kāpēc sūdzēties? Tas, kas nāk no tavām rokām, man ir pārāk dārgs!… Cik maldināti ir tie, kas tic, ka cieš...
Un es tik ļoti sūdzos, Jēzu! Un biktstēvs man saka, lai redzētu, vai tu vairāk cieti no mīlestības pret mani vai es par mīlestību pret tevi. Un nav ko salīdzināt!
Šovakar, Jēzu, es gribu ciest visu; vai arī tu gribi ciest, mēs kopā cietīsim. Mēs vēlamies būt viens upuris: vai tu esi laimīgs, Jēzu? Sagatavo man spēku, Jēzu; Es tev neko citu neprasu.
Es vēlētos jums jautāt daudzas lietas; Es gribētu jums jautāt par klosteri; bet tu man neatbildi? Ja vēlaties, lai es eju, upuris ir pienests.

Ekstazī 15

Aiciniet eņģeļus pielūgt krustā sisto Jēzu un savākt viņa dievišķās asinis. Ērkšķi, krusts, naglas atriebjas viņai, vairs ne Jēzum (sal. P. GERM. n. XXVIII).

Piektdiena, 30. gada 1900. marts.

Jēzus ciešanas!… Debesu eņģeļi, visi kopā ar mani noliecies par Jēzus ciešanām. Vāksim kopā Jēzus Asinis…
Kuram ir paveicies vairāk par mani... Jēzu?... Jēzus ciešanas!... Starp tevi un mani vienatnē... Iesim visi pie Jēzus krustā... Krustā sists Dievs!... Tomēr, ak, Jēzu, man ir sirds pretoties tev?... Mēs nē? ilgāk ciest pie jums... Nāciet, visi, nāciet un savāciet Jēzus asinis, kas tik daudz no tām izlēja; un es, pēdējais no taviem kalpiem, pat ne piles.
Es dievinu, Jēzu, tavas izlietās asinis un ceru, ak Jēzu, ka tu tās nebūsi izlējis par mani.
Naids! Jēzus mirst! Jēzu, es gribu mirt kopā ar tevi... Vai ērkšķi, vai krusts, vai naglas, cik reizes man tev jāsaka? atriebties man, ne vairs Jēzum.
Jēzus mirst, bet viņš man dod dzīvību. Jēzus ciešanas…

Klausieties Podcast aplādes Ecstasies of St. Gemma

Jums varētu patikt arī