Svētās Džemmas ekstazī: 136.–141
Svētās Džemmas ekstāzes — spēcīga ticības liecība
Ekstazī 136
Viņa lūdz Jēzum, kurš vienmēr slēpjas no viņas, par to žēlsirdība un piedošana (sal. P. GERM. n. XXIV).
Svētdien, 9. gada 1902. novembrī, no rīta.
Ak, mans Dievs, mans Dievs, ak, mans Dievs!… Mans Jēzu!…
Vai arī ko es gribu, ak Kungs? Es meklēju jūs, lai lūgtu jums žēlastību un žēlastību. Ko tu zaudē, Kungs, kad esi man piedevis visus manus grēkus?…
Ak Dievs... Ak, Dievs... Es tevi meklēju, es tevi saucu... bet kā ar tevi?...
Ekstazī 137
Smagajās sāpēs viņš saka, ka ir pelnījis vēl sliktāk; viņš tos labprāt pieņem šķīstītavā esošo dvēseļu vēlēšanās. Viņa lūdz paldies Jēzum un debesu Mātei, jo īpaši, lai kļūtu svēta un drīz svēta. Viņa vēlētos būt pārliecināta, ka atrodas žēlastības stāvoklī; viņa ilgojas pēc brīža, kad būtu pilnībā Dievam (sal. P. GERM. nn. XVI un XIV).
Otrdiena, 18. gada 1902. novembris, 8½ no rīta.
Viņa gatavojas saņemt kādu no parastajiem apvainojumiem; viņa saka, lai viņa lūdz, un tad nonāk ekstāzē, un viņa sāk:
Es vienmēr nāku tevi meklēt, mans Dievs.
Esmu pelnījis sliktāku, bet, ja tev tas patīk, atbrīvo mani; bet tad dari savu gribu. Es gribu pildīt savu pienākumu, jo es atzīstu tevi par savu Dievu. Mans Dievs, es esmu pelnījis sliktāku, esmu pelnījis sliktāk…
Nenicini mani tik ļoti, Jēzu; nenicini mani;. tu redzēsi, ka ar tavu palīdzību es visu paspēšu. Es daru, ko varu no savas puses, bet ir vajadzīga jūsu visvarenā palīdzība…
Tā ir taisnība, tā ir taisnība, ka es ciešu šīs lielās [sāpes]; bet vai tu neliec mani mierā uz daudzām dienām?... Tad viņi mani paņem atpakaļ; bet tu cieti visu savu dzīvi, visus mirkļus; ne tikai visās stundās, bet visos brīžos… un es?…
Visas ciešanas, pazemojumi, klepus, viss ir par labu dvēselēm šķīstītavā, kuras tik daudz cieš. Un jūs, kas esat dievišķā Jēra mīļotie laulātie, lūdzieties par mani, kas vienmēr ir briesmās.
Man ir daudz žēlastību lūgt no tevis, labais Jēzu... Tās ir sadalītas: puse tev un puse manai debesu mammai. Pagaidi, mans Jēzu, kamēr es tos skaita...
Visā es pakļaujos tavai gribai; bet tad pēdējā... tas jādara par katru cenu, ātri un ātri. Vai jūs nezināt, ka man ir biktstēva pavēle ātri un ātri ātri kļūt par svēto? Un ja tu to neizdarīsi?... Ko darīt, ja es atrastos mazliet grēkā?... Vai man pieder tava žēlastība?... Vai arī tu nedzirdi, Jēzu, ka es ar tevi runāju? vai tu nedzirdi, ko es tev saku?... Vai arī kāpēc tu neatnāc un neapmeklē manu interjeru? No ārpuses man pat vienalga, bet no iekšpuses, no iekšpuses!... Nāc, nāc; tad es parūpēšos par pārējo... Ja es būtu kaut nedaudz pārliecināts, ka esmu tavā žēlastībā, ak Kungs!... Kad es varēšu teikt: es pilnībā piederu savam Dievam?... Kad es varēšu ak, Jēzu?…
Ekstazī 138
Miera un salduma brīdī viņa pateicas un svētī To Kungu, bet ir gatava palikt bez priekiem un mierinājumiem, lai izpildītu Dieva gribu (sal. P. GERM. N. XII).
[Ceturtdien] 20., ap plkst.1902
… Kur Tu mani atstāj, Jēzu? Viens pats šajā pasaulē, ko es varētu saukt par tumšo zemi?
Es pateicos Tev, ak Jēzu, kas lici man piedzīvot šos saldumus; bet arī gatavs palikt bez tā mūžīgi, mūžīgi.
Es nerunāju tikai par to, ak, Jēzu, bet par visām gaumēm un gandarījumu, kas man var būt šajā dzīves laikā.
Mans Dievs! Mans Jēzu!... Vai man nevajadzētu priecāties, ka tu mani siti ar savu bērnu stieni? Un nē, es neesmu laimīgs.
Es pateicos Tev, Kungs, par šiem miera mirkļiem un pateicos Tev, bet esmu gatavs no tiem atteikties, ja vēlies. Es vēlētos šajos brīžos tevi slavēt un cienīgi slavēt; bet kas ir tā radība, kas var tevi cienīgi slavēt?... Vajadzētu tīru garu, bet kur ir tā būtne, kas ir tīra ieņemta?... Es to atstāju eņģeļiem un visiem debesu gariem [kuru] tūkstošiem un tūkstošiem uzslavas sniedz jums. Par visiem šiem miera mirkļiem, ko tu man dāvā, lai eņģeļi un svētie tevi slavē par mani.
Mans viscienīgākais, visgudrākais Dievs... Es gribu Tevi slavēt, mīlēt, pagodināt par spīti mūsu ienaidniekam un Tavas bezgalīgās varenības godībā.
Mans Jēzu!... Pastāsti man, ak mans Dievs, pirms atstāj mani, kāda ir skaistākā rota, kas var padarīt mani tavas meitas cienīgu?
Ekstazī 139
Viņš lūdz dievišķo palīdzību, lai sakautu velnu (sal. P. GERM. n. XIII).
Sestdien, 29. gada 1902. novembrī, 8½ no rīta.
Ak, mans Dievs, palīdzi man! Neļaujiet vairs tam neglītajam ienaidniekam. Vai arī, ja vēlies viņam ļaut, dod man mazliet vairāk spēka, jo citādi...
Ekstazī 140
Lūdziet Vissvētāko Mariju, lai viņa būtu laba un šķīsta (sal. R. GERM. n. III).
Sestdien, 3. gada 1903. janvārī, ap pulksten 6.
Mamma, mana mamma, dari mani labu; Mamma, Mamma mia, dari mani šķīstu. Šī ir lieta, ko es tik ļoti vēlos un man tik daudz vajag…
Ekstazī 141
Tas, kas to atdzīvina, ir doma par Jēzus pieņemšanu Svētajā Komūnijā. Lūdziet neatlaidību un labu nāvi, lai Jēzus būtu mūžīgs (sal. P. GERM. nn. XIX un XXXIII).
Pirmdien, 12. gada 1903. janvārī, pulksten 6¼ [vakarā].
Vispirms es vēlētos Tevi savā sirdī, ak Jēzu, un lai Tevi mīlētu; tad tevi redzēt, tev piederēt uz visiem laikiem. Bezgalīgais Dievs… kā tu vari man izrādīt tik liberālu žēlastību? Vai jūs zināt, kas man dod dzīvību?... Doma par tevi uzņemt SS. Komūnija.
Es gribētu tevi uzņemt, es gribētu tevi redzēt... nē: es gribētu tevi valdīt uz visiem laikiem... Es gribētu, ak, Dievs, liels paldies... Es vēlētos tavu mīlestību.
Tu prasi man mīlestību, un es nevaru tev to dot, ja tu man to nedod. Es vēlētos, Jēzu, nedaudz neatlaidības; Es gribētu labu nāvi, un tad... Debesis. Tas man ir viss.
Bet ko es jūtu?... Es nevaru, mans patiesais Dievs, pamest sevi šim saldumam. Kas tas ir, mans Dievs, ko es jūtu?…