Izvēlieties savu valodu EoF

13. aprīļa dienas svētais: Svētais Mārtiņš I

Svētais Mārtiņš I: pāvests un moceklis, pareizticības aizbildnis vētrā

Vārds

Svētais Mārtiņš I.

Uzruna

Pāvests un moceklis

dzimšana

c. 600, Todi

nāve

16. gada 665. septembris, Hersonea, Krima

Atkārtošanās

13 aprīlis

Martiroloģija

2004 izdevums

Lūgšana

Ak, Dievs, kas svētā Mārtiņa I pāvesta mocekļa nāvē devi mums zīmi par savu mīlestības pilno klātbūtni Baznīcā, dod, lai mēs, kas paļaujamies uz viņa aizlūgumu, varētu viņam līdzināties ticības stingrībā. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.

Romas martiroloģija

Svētais Mārtiņš I, pāvests un moceklis, kurš Laterānas sinodē nosodīja monotelītu ķecerību; kad vēlāk eksarhs Kalliopa pēc imperatora Konstanta II pavēles uzbruka Laterānas bazilikai, viņu izrāva no vietas un aizveda uz Konstantinopoli, kur ļoti ciešā apsardzībā gulēja gūstekni; viņš beidzot tika pazemināts uz Hersonēzi, kur pēc aptuveni diviem gadiem viņš nonāca savu bēdu beigas un ieguva mūžīgo kroni.

 

 

Svētais un misija

Svētais Mārtiņš I, pāvests un moceklis, piedāvā ārkārtēju uzticības un drosmes piemēru, aizstāvot kristīgās ticības patiesību, saskaroties ar politiskiem un teoloģiskiem izaicinājumiem. Viņa misija, kas tika īstenota intensīvu konfliktu laikā starp baznīcas varām un imperatoriem, atspoguļo dziļo pārliecību, ka pareizticības saglabāšana un evaņģēlija patiesību aizstāvēšana ir Pētera kalpošanas pamatuzdevumi, pat uz paša rēķina. brīvība un dzīvība. Svētā Mārtiņa I vadība izpaudās vēsturiskā kontekstā, ko iezīmēja kristoloģiski strīdi, jo īpaši saistībā ar monotelītu ķecerību, kas apdraudēja Baznīcas vienotību un pareizu Kristus būtības izpratni. Viņa lēmums sasaukt Laterāna koncilu, kurā tika nosodīta ķecerība, bija ievērojama pārdrošība, demonstrējot viņa bezkompromisu apustuļu mācības aizstāvībai pret jebkādiem kompromisiem. Šī nelokāmība ticības integritātes uzturēšanā izraisīja konfliktu ar imperatoru Konstanu II, kā rezultātā viņu arestēja, izsūtīja un galu galā nomira. Tomēr svētā Mārtiņa I ciešanas nebija veltīgas; viņš kļuva par spēcīgu simbolu pašaizliedzībai Baznīcas lielākajam labumam un Evaņģēlija patiesībai. Viņa dzīve mums māca, ka kristiešu misija var prasīt lielus pārbaudījumus, kā arī to, ka Dieva žēlastība mūs atbalsta šajos brīžos, pārvēršot mūsu upuri par augli ticīgajai kopienai. Svētā Mārtiņa I stāsts arī atgādina, ka Baznīcas misija pasaulē nav atrauta no politiskās un sociālās realitātes. Tā vietā viņš aicina mūs uz drosmīgu ticības liecību, kas, cienot varas iestādes, neatsakās no kristīgās patiesības sludināšanas un Evaņģēlija principu aizstāvēšanas, pat ja tas var izraisīt konfliktus vai ciešanas. Svētais Mārtiņš I parādās kā iedvesmas tēls visiem kristiešiem, kuri ir aicināti dzīvot savā ticībā godīgi un drosmīgi. Viņa misija un viņa moceklība mums atgādina, ka aicinājums sekot Kristum ir aicinājums uz mīlestību, patiesību un dažreiz arī uz personīgu upuri. Viņa dzīve ir atgādinājums, ka, neskatoties uz izaicinājumiem un vajāšanām, uzticība Kristum un Viņa evaņģēlijam joprojām ir mūsu ceļvedis un mūsu cerība, kas apgaismo Baznīcas ceļu cauri laikiem.

Svētais un žēlsirdība

Svētā Mārtiņa I, pāvesta un mocekļa, figūra dziļi izgaismo jēdzienu žēlsirdība caur ticības un upura lēcu. Viņa dzīve, ko raksturo uzņēmīga kristīgās pareizticības aizstāvēšana un kas beidzas ar mocekļu nāvi, piedāvā spēcīgu pārdomu par to, kā žēlsirdība izpaužas ne tikai pieņemšanā un piedošanā, bet arī neatlaidīgā pieturēšanā pie patiesības un kopējā labuma aizsardzībā. baznīca. Sava laika teoloģisko strīdu kontekstā svētais Mārtiņš I iemiesoja žēlsirdību ar savu dedzību saglabāt ticības tīrību, dziļas mīlestības aktu pret Kristus mistisko miesu, Baznīcu. Viņa apņēmību pretoties politiskajam spiedienam un nosodīt ķecerības, neskatoties uz nopietnām personiskām sekām, var uzskatīt par tās dievišķās žēlsirdības izpausmi, kas tiecas pēc cilvēces pestīšanas un garīgās labklājības. Svētā Mārtiņa I pārciestā trimda un ciešanas vēl vairāk atklāj žēlsirdības būtisku aspektu: spēju ciest taisnības un patiesības dēļ. Viņa pieredze mums atgādina, ka žēlsirdība ne vienmēr ir ērts vai nesāpīgs ceļš, bet var būt nepieciešama drosme stāties pretī netaisnībai un nest krustu, sekojot Kristus pēdām. Turklāt stāsts par svēto Mārtiņu I aicina mūs meditēt par žēlsirdību kā spēku, kas atbalsta uzticību un godīgumu pārbaudījumu laikā. Viņa dzīve liecina, ka dzīvot žēlsirdīgi nozīmē arī palikt nelokāmiem evaņģēliskajiem principiem, sargāt ticības kopienu pat uz brīvības un galu galā uz dzīvības cenu. Šis augstākais mīlestības un upura akts skaidri atspoguļo Dieva žēlsirdīgo mīlestību, kurš pilnībā atdod sevi pasaules izpirkšanai. Svētā Mārtiņa I figūra liek mums apdomāt, kā mēs varam dzīvot žēlsirdīgi savā ikdienas dzīvē, jo īpaši, saskaroties ar izaicinājumiem mūsu ticībai un vērtībām. Viņš iedvesmo mūs pārdomāt, kā mēs varam būt žēlastības instrumenti citiem ne tikai ar laipnības un piedošanas darbiem, bet arī ar mūsu uzticību patiesībai un apņemšanos atbalstīt kristīgās kopienas cieņu un integritāti. Noslēgumā svētais Mārtiņš I māca mums, ka žēlsirdība ir cieši saistīta ar mīlestību pret patiesību un nodošanos kalpošanai Dievam un citiem. Viņa dzīve ir aicinājums dzīvot ar drosmi un līdzjūtību, liecinot par Kristus žēlsirdīgo vaigu pasaulei, pat saskaroties ar vislielākajiem izaicinājumiem.

Hagiogrāfija

Šī pienākuma mocekļa dzīve, kurš ar apbrīnojamu varonību izdzēra Baznīcas aizstāvības rūgtuma kausu līdz pēdējam pilienam, noteikti šķita lieliska viņa laikabiedriem! Martins dzimis Todi Umbrijā un mācījies Romā, kur kļuva slavens ar savām mācībām ne mazāk kā ar retajām dāvanām un…

VAIRĀK

Avots un attēli

SantoDelGiorno.it

Jums varētu patikt arī