Izvēlieties savu valodu EoF

Viņa Svētības vēstījums 2024. gada gavēņa laikā

Pāvests Francisks izplata vēstījumu 2024. gada gavēņa laikam: "Gavēnis ir atgriešanās un brīvības laiks"

Pāvests Francisks aicina ticīgos veltīt brīdi un iesaistīties lūgšanās, kā arī sniegt palīdzīgu roku tiem, kam tā nepieciešama. Šī aicinājuma mērķis ir panākt pārmaiņas mūsu pašu dzīvē un mūsu kopienās.

Brīvības laiks

Savā vēstījumā ticīgajiem 2024. gada gavēņa laikā pāvests Francisks pauž, ka vienmēr, kad Dievs atklāj sevi, Viņa vēstījums konsekventi uzsver brīvību. Iedvesmojoties no ebreju izceļošanas no Ēģiptes, Svētais tēvs uzsver, ka mūsu personīgais ceļojums cauri dzīves izaicinājumiem var būt žēlastības periods. Šis ceļojums nav abstrakts jēdziens, bet gan taustāms ceļš, kas liek mums atzīt apkārtējās pasaules realitāti un dzirdēt mūsu atstumto brāļu un māsu saucienus.

Pāvests stingri uzsver, cik svarīgi ir cīnīties pret “vienaldzības globalizāciju”. Viņš mudina mūs apzināties, ka arī mūsdienās mēs paliekam metaforiska “faraona” iespaidā – noteikums, kas atstāj mūs vīlušies un apātiskus. Šis izaugsmes modelis saglabā šķelšanos un liedz mums daudzsološu nākotni.

Vienlaikus pāvests Francisks atgādina, ka Dievs ir tas, kas ierosina pārmaiņas. Viņš atzīst, ka mūsos bieži vien ir neizskaidrojama tieksme pēc verdzības, tieksme pieķerties elkiem, kas mūs padara nekustīgus, līdzīgi kā Izraēlas nožēlojamajā stāvoklī tuksnesī.

Darbības laiks

Tomēr gavēnis mums sniedz iespēju personīgai izaugsmei un pārvērtībām. Tas ir žēlastības laiks un atgriešanās laiks. Tuksnesis kļūst par telpu, kur mēs varam izmantot savu brīvību un izdarīt apzinātu izvēli, lai atbrīvotos no važām. Tā ir vieta, kur mēs pieņemam jaunus taisnīguma principus un veidojam kopienu, kas kopā uzsāk neizpētītu ceļu.

Pāvests uzsver, ka gavēņa ceļojums nav bez cīņas. Tas ietver darbības veikšanu, taču ir ļoti svarīgi arī apstāties – apstāties lūgšanā un apstāties to klātbūtnē, kuri cieš. Pāvests Francisks atkārto, ka mīlestība pret Dievu un mīlestība pret tuvākajiem ir viens un tas pats. Gavēņa kontemplatīvais aspekts ļauj mums pieskarties jaunām enerģijām un attīstīt paaugstinātu jutību vienam pret otru. Mēs sākam redzēt kompanjonus un līdzbraucējus, nevis draudus un ienaidniekus.

Noslēgumā pāvests Francisks atstāj mums cerības vēsti. Viņš paredz, ka, ja šis gavēnis kļūs par personīgās atgriešanās laiku, pasaule piedzīvos radošuma uzplūdu, jaunas cerības atspīdumu. Viņš mudina ticīgos būt gataviem riskēt un uztvert mūsu pasauli nevis kā vienotu tās pēdējos brīžos, bet gan kā tādu, kas atrodas dziļu pārmaiņu vidū, kas ir jauna vēstures stāstījuma nodaļa. Ticība un labdarība, tāpat kā audzinoša roka, kas vada bērnu, sniedz cerību. Viņi māca mums iet uz priekšu, tajā pašā laikā tos pašam bērnam vadot.

Pāvests Francisks aicina ticīgos veltīt brīdi un iesaistīties lūgšanās, kā arī sniegt palīdzīgu roku tiem, kam tā nepieciešama. Šī aicinājuma mērķis ir panākt pārmaiņas mūsu pašu dzīvē un mūsu kopienās.

Attēli

Avoti

Jums varētu patikt arī