Izvēlieties savu valodu EoF

12. aprīļa dienas svētais: Sv. Jāzeps Moskati

Svētais Džozefs Moskati: Svētais ārsts, kurš apvienoja ticību un medicīnu

Vārds

Sv. Jāzeps Moskati

Uzruna

Lajs

Kristības vārds

Džozefs Moskati

dzimšana

25. gada 1880. jūlijs, Benevento

nāve

12. gada 1927. aprīlis, Neapole

Atkārtošanās

12 aprīlis

Martiroloģija

2004 izdevums

Beatifikācija

16. gada 1975. novembris, Roma, pāvests Pāvils VI

Kanonizācija

25. gada 1987. oktobris, Roma, pāvests Jānis Pāvils II

Lūgšana

Ak, svētais Džozefs Moskati, izcilais ārsts un zinātnieks, kas, strādājot savā profesijā, rūpējies par savu pacientu ķermeni un garu, raugies arī uz mums, kas tagad ticībā vēršas pie Tava aizlūguma. Dod mums fizisko un garīgo veselību, aizlūdzot par mums pie Kunga. Atvieglo sāpes tiem, kas cieš, sniedz mierinājumu slimajiem, mierinājumu nomocītajiem, cerību mazdūšajiem. Lai jaunieši atrod tevī paraugu, strādnieki – piemēru, vecie – mierinājumu, mirstošie – cerību uz mūžīgu atlīdzību. Esiet mums visiem drošs strādīguma, godīguma un žēlsirdības ceļvedis, lai mēs kristīgi pildītu savus pienākumus un godinātu Dievu mūsu Tēvu. Āmen.

Relikviju vieta

Gesu Nuovo baznīca

Romas martiroloģija

Neapolē svētais Džozefs Moskati, kurš, būdams ārsts, nekad nav cietis savu ikdienas un nenogurdināmo darbu, rūpējoties par slimajiem, par ko viņš neprasīja kompensāciju no nabadzīgākajiem, un vienlaikus rūpējoties par ķermeni. ar lielu mīlestību rūpējās arī par dvēselēm.

 

 

Svētais un misija

Svētais Džozefs Moskati, Neapoles svētais ārsts, piedāvā mums spožu piemēru tam, kā profesija un aicinājums var saplūst mīlestības un kalpošanas misijā pret citiem, ticības vadīti. Viņa dzīve, ko raksturo profesionālā izcilība un dziļa kristīgā apņemšanās, atklāj žēlsirdības pārveidojošo spēku, pildot ikdienas darba pienākumus. San Giuseppe Moscati misija sakņojas pārliecībā, ka medicīna nav tikai zinātne vai profesija, bet gan līdzeklis Dieva žēlsirdīgās mīlestības izpausmei pret tiem, kas cieš. Šī vīzija lika viņam ārstēt katru pacientu ne tikai ar medicīnisko pieredzi, bet arī ar dziļu līdzjūtību un personisku apņemšanos, kas pārsniedz profesionālo pienākumu. Moskati saskatīja Kristus seju katrā slimā cilvēkā, un šajā atpazīšanā viņš atrada spēku un iedvesmu savai nenogurstošajai kalpošanai. Īpaši skaidri izpaudās Moscati apņemšanās pret nabadzīgajiem un atstumtajiem. Viņš bieži sniedza bezmaksas medicīnisko aprūpi tiem, kuri to nevarēja atļauties, parādot, ka patiesā misija pārsniedz ekonomiskos un sociālos šķēršļus. Viņa medicīnas prakse bija piesātināta ar žēlsirdību, ko viņš uzskatīja par evaņģēlisku, dzīvu liecību, ka kalpošana citiem, īpaši visneaizsargātākajiem, ir spēcīga kristīgās ticības izpausme. Turklāt svētā Džuzepes Moskati dzīve atgādina par svētuma nozīmi ikdienas dzīvē. Viņa svētums nebija atrauts no viņa profesionālās dzīves, bet bija cieši saistīts ar to. Moscati mums māca, ka ikviena darba vide, pat vistehniskākā vai zinātniskākā, var kļūt par kristiešu liecības vietu, kur Dieva mīlestība izpaužas ar izcilību, godīgumu un līdzjūtību. Svētā Džuzepes Moskati figūra mūs iedvesmo pārdomāt sava aicinājuma nozīmi, lai kāds tas arī būtu, kā ceļš uz svētumu. Viņš aicina mūsu ikdienas darbā saskatīt unikālu iespēju kalpot Dievam un citiem, tādējādi pievienojoties Baznīcas plašākai misijai – nest Evaņģēlija gaismu pasaulē. Viņa dzīve ir atgādinājums, ka svētums ir pieejams visiem un ka caur ticību un mīlestību mēs varam radikāli pārveidot apkārtējo dzīvi. Svētais Džuzepe Moskati iemieso kristietības ideālu, kas mūsdienu pasaulē tiek izdzīvota ar autentiskumu un atdevi. Viņa liecība liek mums dzīvot saskaņā ar savu profesiju kā patiesu misiju, kas ir bagātināta ar Dieva žēlastību un vērsta uz mīlestības pilnu kalpošanu cilvēcei, īpaši vājākajiem un trūcīgākajiem.

Svētais un žēlsirdība

Svētais Džozefs Moskati ar savu dzīvi un ārsta profesiju parādās kā spoža emblēma žēlsirdība iemiesojies, atspoguļojot to, kā Kristus mīlestību un līdzjūtību var izjust katrā žestā, vārdā un lēmumā. Viņa eksistence, ko caurstrāvo centība slimajiem un mazāk laimīgajiem, piedāvā mums dziļu ieskatu žēlsirdībā kā ikdienas darbībā, kas sakņojas ticībā un ko virza dziļa atbildības sajūta pret citiem. Žēlsirdība svētajam Džuzepei Moskati nebija tikai abstrakts ideāls, bet gan taustāma realitāte, kas izpaudās viņa pastāvīgajā ārsta darbā. Katrs pacients, ar kuru viņš saskārās, viņam bija iespēja demonstrēt Dieva žēlsirdīgo mīlestību, izturoties pret katru cilvēku ne tikai ar profesionālu aprūpi, bet ar cieņu un laipnību, kas aizkustināja viņa dvēseles un ķermeni. Šī holistiskā pieeja medicīnai atgādina, ka patiesa dziedināšana aptver visu cilvēku gan miesā, gan garā un ka žēlastība var būt spēcīgs balzams abiem. Turklāt svētā Džuzepes Moskati dzīve mums māca, ka žēlastība pārsniedz vienkāršu došanu. Viņa izvēle piedāvāt bezmaksas aprūpi visnabadzīgākajiem, veltot savu laiku un enerģiju bez rezervēm, parāda, ka žēlastība ietver arī sevis dāvanu. Šī sirds dāsnums, kas cenšas atvieglot citu ciešanas, negaidot neko pretī, ir spēcīgs atgādinājums mūsu aicinājumam būt dzīvam Dieva mīlestības tēlam pasaulē. Svētā Džuzepes Moskati figūra arī atgādina, ka žēlastība ir cieši saistīta ar taisnīgumu. Viņa ārsta prakse bija balstīta uz stingriem ētikas principiem, kas katra lēmuma centrā izvirzīja cilvēka cieņu un pacienta labumu. Viņa dzīve aicina mūs pārdomāt, kā mūsu ikdienas rīcību darbā un ārpus tās var vadīt dziļa taisnīguma izjūta, ko bagātina žēlsirdība, lai veidotu humānāku un mīlošāku sabiedrību. Svētais Džuzepe Moskati mums parāda, ka žēlsirdība ir pārveidojošs spēks, kas var veidot ne tikai to cilvēku dzīvi, kuri to saņem, bet arī to, kas to piedāvā. Viņa mantojums ir aicinājums ar mīlestības pilnu sirdi atpazīt un reaģēt uz citu vajadzībām, parādot, ka pat vistehniskākajās vai zinātniskākajās profesijās ir dziļa telpa žēlastībai, mīlestībai, kas rūpējas, uzklausa un kas ir dots. Moscati iedvesmo mūs dzīvot saskaņā ar savu kristīgo aicinājumu ar atjaunotu apņemšanos pēc žēlsirdības, padarot katru dienu par iespēju iemiesot glābjošo Dieva mīlestību.

Hagiogrāfija

Frančesko, maģistrāta, un Rozas De Lukas septītais dēls Džozefs dzimis Benevento 25. gada 1880. jūlijā. Bet viņš bija uzaudzis Neapolē, kur ģimene bija pārcēlusies, un viņa tēvs tika aicināts kalpot Apelācija. Džozefs bija apveltīts ar dzīvu inteliģenci, bet arī ar intensīvu reliģisko jūtīgumu un…

VAIRĀK

Avots un attēli

SantoDelGiorno.it

Jums varētu patikt arī