Izvēlieties savu valodu EoF

Dienas svētais 25. martā: Lielā pirmdiena

Lielā pirmdiena: Lielās nedēļas otrās dienas pārdomas un tradīcijas

Vārds

Lielā pirmdiena

Uzruna

Marija svaida Jēzus kājas

Atkārtošanās

25 Marts

Martiroloģija

2004 izdevums

 

Lūgšana

Kungs, šajā Lieldienu gatavošanās laikā mēs mācāmies būt Tev pateicīgi par dzīvību, ko Tu mums devi, upurējot sevi pie krusta. Dažreiz mēs domājam, ka esam vieni un vāji, stājoties pretī grūtībām, aizmirstot, cik stiprs Tu biji, stājoties pretī savai kaislībai un cik tuvu Tu vienmēr esi mums. Lūgsim, lai mēs, līdzīgi Marijai, kas apkaisīja Tavas kājas ar vārpu, katru dienu ar maziem žestiem Tevi pagodināt, slavēt un parādīt, ka Tu vienmēr esi mūsu dzīves centrā.

 

 

 

Svētais un misija

Lielā pirmdiena, kas atrodas Klusās nedēļas sākumā, ieved mūs dziļāk Lieldienu noslēpuma sirdī, aicinot pārdomāt Kristus uzņemto ciešanu, upuru un galu galā pestīšanas ceļu. Šī diena piedāvā iespēju padziļināt mūsu izpratni par Jēzus misiju un pārdomāt, kā šī misija ietekmē mūsu personīgo un kopienas dzīvi. Lielās nedēļas kontekstā Lielā pirmdiena bieži tiek saistīta ar konkrētiem mirkļiem Jēzus dzīvē, kas aizsāk viņa kaislību, piemēram, neauglīga vīģes koka lāstu un tempļa attīrīšanu. Šīs epizodes, kas ir bagātas ar simboliku, runā par nepieciešamību pēc autentiskas ticības un dzīves, kas nes augļus kalpošanā un mīlestībā, izaicinot mūs pārbaudīt mūsu kristīgās apņemšanās patiesumu un dziļumu. Jēzus misija, kas īpaši izcelta Lielajā pirmdienā, atgādina mums, ka patiesa nodošanās neaprobežojas tikai ar vārdiem vai ārišķībām, bet izpaužas konkrētos taisnīguma darbos, žēlsirdība un uzticību Dievam. Jēzus žests par tempļa attīrīšanu ir spēcīgs aicinājums uz personīgajām un kopienas reformām, aicinājums likvidēt visu, kas traucē mūsu attiecībām ar Dievu un citiem. Šajā dienā mēs esam aicināti pārdomāt mūsu kā Kristus mācekļu misiju mūsdienu pasaulē. Tāpat kā Jēzus izaicināja netaisnīgas struktūras un centās atjaunot savas tautas garīgo dzīvi, arī mēs esam aicināti būt pārmaiņu aģenti, strādāt taisnīguma labā, veicināt mieru un ar saviem vārdiem un darbiem liecināt par Dieva mīlestību. Tāpēc Lielā pirmdiena aicina mūs uz dziļu mūsu ticības izpēti, rosinot mūs uz nepārtrauktu pievēršanos un garīgu atjaunošanos. Tas mūs izaicina skatīties ārpus mūsu ticības dzīves virsmas, padziļināt attiecības ar Dievu un konsekventāk dzīvot saskaņā ar evaņģēliju. Šajā ziņā Lielā pirmdiena nav tikai gatavošanās Lieldienu svinēšanai, bet gan iespēja no jauna atklāt un apstiprināt mūsu kristīgās identitātes centrālo kodolu. Lielā pirmdiena mūs sagādā izaicinājums dzīvot ticībā, kas nes augļus ikvienā mūsu dzīves jomā, atgādinot, ka Jēzus misija ir arī mūsu misija. Viņš aicina mūs iet kopā ar Kristu pretī krustam ne tikai kā vērotājus, bet kā aktīvus nāves un augšāmcelšanās noslēpuma dalībniekus, kas ir apņēmušies pārveidot pasauli ar savas mīlestības pret Viņu atjaunojošo spēku.

Svētais un žēlsirdība

Lielā pirmdiena, kas ir dziļi noenkurota Klusajā nedēļā, aicina mūs uz intensīvām pārdomām par žēlsirdību Kristus ciešanu kontekstā. Šajā dienā Bībeles stāstījums bieži liek mums pārdomāt notikumus, kas parāda, kā Jēzus iesaistās mācīšanas un šķīstīšanas darbos, izceļot Viņa nelokāmo nodošanos Tēva gribai un Viņa līdzjūtību pret cilvēci. Šī diena piedāvā unikālu skatījumu uz žēlsirdību ne tikai kā dievišķu atribūtu, bet arī kā misiju, kas izdzīvota caur mīlestību, kalpošanu un upuriem. Žēlsirdība Lielās pirmdienas kontekstā izpaužas Jēzus pacietībā un apņēmībā pabeigt savu pestīšanas misiju, neskatoties uz pieaugošo naidīgumu un neizpratni. Viņa apņemšanās mācīt patiesību, izaicināt liekulību un aicināt uz atgriešanos ir caurstrāvota ar dziļu žēlastību, kas cenšas atvērt sirds acis, lai ikvienu atgrieztu pie dzīves pilnības Dievā. Šajā dienā esam aicināti pārdomāt, kā Kristus žēlsirdība sniedzas ārpus emocionālās līdzjūtības, kļūstot par konkrētu darbību, kas izaicina, attīra un pārveido. Tempļa attīrīšana, ko atceras daži stāsti par Lielo pirmdienu, ir spēcīgs simbols Jēzus dedzīgajai vēlmei atjaunot sakrālo telpu kā autentiskas tikšanās ar Dievu vietu, atbrīvojot to no visa, kas sabojā tās svētumu un integritāti. Žēlsirdība parādās arī tajā, kā Jēzus izturas pret nodevību un pamešanu, ko paredz Klusās nedēļas notikumi. Viņa atbilde nav nosodīšana, bet gan vēl lielāka sevis ziedošana, augstākais žēlastības akts, kura kulminācija būs krustā. Šī realitāte liek mums uztvert žēlsirdību nevis kā vājumu, bet gan kā lielāko mīlestības spēku, kas nododas galējībām citu labā. Tāpēc Lielā pirmdiena aicina mūs uz dziļu solidaritāti ar Kristu viņa ciešanās, aicinot dzīvot žēlsirdībā aktīvā un upurējošā veidā. Viņš aicina mūs pārdomāt, kā mēs savā ikdienas dzīvē varam attīrīt savas sirds un mūsu kopienu “tempļus”, padarot tos par autentiskas tikšanās vietām ar Dievu un mūsu brāļiem, jo ​​īpaši trūcīgākajiem un aizmirstajiem. Lielās pirmdienas svinēšana aicina pārdomāt žēlsirdības pārveidojošo spēku, kas plūst no Kristus ciešanām un nāves. Tas mums atgādina, ka mēs esam aicināti iemiesot šo žēlsirdību mūsu uzticības misijā ar mīlestības, piedošanas un kalpošanas žestiem, tādējādi liecinot par augšāmceltā Kunga dzīvo klātbūtni pasaulē. Tas ir aicinājums iet kopā ar Kristu pretī Lieldienām, ienesot Viņa žēlsirdības gaismu mūsu pasaules tumsā.

Hagiogrāfija

Lielā pirmdiena ir Lielās nedēļas pirmā diena, un ar to sākas svinību sērija, kuras kulminācija ir Lieldienas. Šīs pirmās dienas laikā mēs analizējam evaņģēlija fragmentu, kas stāsta par Jēzu, kurš pēc sava drauga Lācara audzināšanas tagad atrodas savā pilsētā Betānijā, neskatoties uz to, ka augstie priesteri ir nolēmuši viņu nogalināt. Viņš ir ar saviem mācekļiem un…

VAIRĀK

Avots un attēli

SantoDelGiorno.it

Jums varētu patikt arī