Izvēlieties savu valodu EoF

14. aprīļa dienas svētais: Sv. Liduina

Svētā Liduina: ciešanu un spēka patronese slimībās

Vārds

Svētā Liduina

Uzruna

Jaunava

dzimšana

18. gada 1380. marts, Schiedam

nāve

14. gada 1433. aprīlis, Šidāma

Atkārtošanās

14 aprīlis

Martiroloģija

2004 izdevums

Kanonizācija

1890, Roma, pāvests Leons XIII

 

Aizsargs

hroniski slimi, slidotāji

Romas martiroloģija

Schiedam pilsētā Geldrijā, tagadējā Holandē, svētā Liduina, jaunava, kura grēcinieku atgriešanās un dvēseļu glābšanas dēļ visu mūžu pacietīgi izturēja miesas vājības, uzticoties vienīgi Dievam.

 

Svētais un misija

Svētā Liduina no Schiedam, kuras dzīvi iezīmēja ilgstoša un sāpīga slimība, iemieso dziļi garīgu kristīgās misijas dimensiju: ​​liecināt par Dieva klātbūtni pat sāpju un ciešanu sirdī. Viņas pastāvēšana, kas lielākoties pavadīta gultā, daudziem kļuva par pārsteidzošu žēlastības, iedvesmas un mierinājuma kanālu, atklājot, kā uzticība un ļaušanās Dievam var pārvērst pat visgrūtākos apstākļus ceļā uz svētumu. Svētās Liduinas misija māca, ka kalpošana Dievam un citiem nav ierobežota ar fiziskiem apstākļiem vai ārējām spējām. Patiešām, viņas dzīve parāda, ka pašas ciešanas, kas tiek piedāvātas un piedzīvotas vienotībā ar Kristu, var kļūt par spēcīgu aizlūguma avotu un līdzekli apkārtējo cilvēku pievēršanai un garīgai atjaunošanai. Pacietība, drosme un cerība, ar kādu viņa saskārās ar savu slimību, tādējādi kļūst par daiļrunīgu liecību par žēlsirdīgo Dieva mīlestību, kas darbojas visos viņas dzīves apstākļos. Turklāt stāsts par svēto Liduinu atgādina, cik svarīgi ir pieņemt un nodoties Dieva gribai. Viņa spēja rast mieru un prieku ciešanu vidū ir atgādinājums, ka patiesa brīvība un laime nāk nevis no ārējiem apstākļiem, bet gan no mūsu attiecību dziļuma ar Dievu. Viņa dzīve ir aicinājums dziļi uzticēties dievišķajai aizgādībai, zinot, ka Dievs var nest labu pat no visgrūtākajām situācijām. Svētās Liduinas figūra arī izaicina mūsu izpratni par misiju kā tādu, kas vienmēr prasa ārēju darbību vai redzamus rezultātus. Viņa mums parāda, ka klātbūtne, lūgšana un savu ciešanu upurēšana vienotībā ar Kristus ciešanām ir arī spēcīgs veids, kā piedalīties Baznīcas misijā un dot ieguldījumu pasaules labā. Šis kristīgās misijas aspekts aicina mūs atzīt katra cilvēka vērtību un cieņu, pat tos, kurus pasaule varētu uzskatīt par neaktīvu vai neproduktīvu. Svētā Liduina no Schiedam parādās kā spilgts piemērs tam, kā Dieva žēlastība var darboties caur mūsu trauslumu un ciešanām, aicinot mūs dziļākā savienībā ar Viņu un Krusta noslēpumu. Viņas dzīve mudina mūs redzēt tālāk par ārējo izskatu un apzināties, ka ikviens no mums, neatkarīgi no mūsu fiziskā stāvokļa vai spējām, ir aicināts uz unikālu un vērtīgu misiju Dieva plānā. Svētā Liduina mums māca, ka, ar mīlestību veltot Dievam savas ciešanas, mēs varam kļūt par Viņa instrumentiem žēlsirdība un cerības un mierinājuma avoti pasaulei.

Svētais un žēlsirdība

Svētā Liduina savās ilgstošajās un intensīvajās ciešanās kļuva par dzīvu dievišķās žēlsirdības simbolu, iemiesojot žēlastībā pārvērsto sāpju noslēpumu. Viņas dzīve mums runā par žēlastību, kas pārsniedz vienkāršu līdzjūtību pret citu sāpēm; viņa māca, ka pašā ciešanu sirdī var atrasties svēta vieta, kur Dieva žēlsirdība izpaužas ārkārtīgi intīmā un spēcīgā veidā. Svētās Liduinas stāsts parāda, kā žēlastību var piedzīvot un saņemt ne tikai ar fizisku labdarību, bet arī garīgi daloties sāpēs. Nespējot aktīvi piedalīties kopienas dzīvē veselības stāvokļa dēļ, Liduina atrada unikālu vienotības dziļumu ar ciešo Kristu, piedāvājot savas ciešanas pasaules izpirkšanai. Šis ziedošanas akts kļūst par spožu piemēru tam, kā žēlsirdība var darboties caur mums, kad mēs ar mīlestību un paļāvību pievienojamies Kristus ciešanām. Caur savu slimību svētā Liduina izpētīja dievišķās žēlsirdības dziļumus, atklājot, ka patiess mierinājums un dziedināšana nenāk no sāpju likvidēšanas, bet gan no Dieva gribas mīlestības pieņemšanas. Viņas sāpju pieredze, kas pārveidota par lūgšanu un ziedošanu, aicina mūs pārskatīt savu pieeju ciešanām, redzot tās kā iespēju piedzīvot un izpaust žēlastību tādos veidos, kas ir ārpus mūsu cilvēciskās izpratnes. Turklāt svētās Liduinas dzīve ir atgādinājums, ka Dieva žēlastība attiecas uz visiem, neatkarīgi no apstākļiem. Viņas spēja iedvesmot, mierināt un nest cerību daudziem, neskatoties uz viņas novājinošo stāvokli, liecina par žēlsirdības spēku, dzīvojot ticības pilnībā. Viņa mums atgādina, ka esam aicināti būt par dievišķās žēlsirdības instrumentiem, ienesot gaismu izmisuma un sāpju tumsā. Svētā Liduina mums māca, ka žēlsirdība ir dziļi iemiesota realitāte, kas tiek piedzīvota ne tikai ārējā darbībā, bet arī ciešu intīmā uzņemšanā ar ticību un mīlestību. Viņas dzīve ir liecība tam, ka pat visgrūtākajos pārbaudījumos mūs apņem Dieva žēlsirdīgā klātbūtne, pārvēršot mūsu ciešanas ceļā uz dziļāku kopību ar Viņu. Svētā Liduina aicina ielūkoties mūsu ciešanu sirdī, kur mēs varam atklāt Dieva žēlastību, kas aicina uz atjaunotu cerību un prieku, kas uzvar visas sāpes.

Hagiogrāfija

Jaunava un svētā dzimusi Šidamā 1380. gadā. Piecpadsmit gadu vecumā Liduina smagi krita slidojot, Liduina bija paralizēta gultā, negadījums bija visu to nelaimju avots, kas viņu mocīja līdz viņas nāvei...

VAIRĀK

Avots un attēli

SantoDelGiorno.it

Jums varētu patikt arī