19. februāra svētais: Sanmansueto
Vārds, kas mums pēdējā laikā ļoti vajadzīgs: Sanmansueto. Kopā ar viņu mēs godinām šo svēto svētdienu ar katoļu ticības patiesībām
Sanmansueto nav svētais, kurš zaudē iedzīvotāju skaitu, un tas ir plaši pazīstams
Katoļu liturģija mūsdienās īpaši piemin Saveļu dēlu, kas ir viena no šo gadu dižciltīgajām ģimenēm, kas vairāk vai mazāk ielika mūs septītajā gadsimtā.
Ambrozijas liturģijā šis ir viens no Milānas apgabala aizbildņiem un tiek pieminēts 2. septembrī.
Kāpēc tad mums vajadzētu interesēties par Sanmansueto un tieši šodienu?
Tie svētuma tēli, kuri ar autoritatīvu pozu spējuši aizstāvēt ticības patiesības, ir pelnījuši zināmu cieņu.
Mansueto bija Milānas arhibīskaps no 672. līdz 681. gadam.
Savas darbības laikā viņš veicināja sinodalitātes praksi, rīkojot tikšanās un pārdomas Baznīcā aicināto cilvēku vidū dažādās iedibinātajās kārtās.
Viņš nebija diktāta bīskaps, bet viņš ļāva sevi vilkt tām nedaudzajām patiesībām, kas ir katoļu ticības pamats.
Šī iemesla dēļ pāvests Agatons vēlējās viņa klātbūtni Konstantinopoles trešajā koncilā 680. gadā.
Mansueto aizstāvētā pamatpatiesība: 2 Kristus gribas
Diemžēl šī ir patiesība, kuru populārajam vulgāram grūti sagremot.
Mēs aizrautīgi vēlamies redzēt pamestu Kristu, kas ir daudz vairāk cilvēcisks nekā dievišķs, un mēs bieži aizmirstam, ka tāpat kā Jēzus ir patiess cilvēks, viņš ir arī patiess Dievs.
Kā tad ir iespējama šo divu cilvēku un dievišķo gribu klātbūtne Kristū, ko Mansueto aizstāvēja pret monoteistiem (vienotās gribas tēze)?
Vienkārši! Katoļu baznīcas katehismā Kristus cilvēciskā daba (kā mēdz teikt: viņš ir tāds cilvēks kā mēs!) ir pieņemts, bet tajā visā cilvēka griba sadarbojas ar dievišķo, neizjūtot pretrunas.
Lai notiek Dieva griba, notiek dabiski, jo pastāv Trīsvienības Viena, paklausība, kas gandrīz nerobežojas ar cilvēcisko.
Bet Kristus ir līdzīgs mums visā, izņemot grēku.
Lai Sanmansueto Savelli, par kuru mums nav tik daudz biogrāfiskas informācijas, patiešām palīdz mums izdzīvot mūsu ticības patiesības tik kailām un neapstrādātām Kristum, kurš kļuva šķīsts, nabags un paklausīgs.
Patiesībā mēs parasti domājam, ka svētie izstaro Svēto Garu un atdzīvina mūs ar dievišķu mīlestību.
Jauku svētdienu un labu gavēņa sākumu!
Māsa Inesa Karlone Marijas misionāres
Lasiet arī
18. februāris, dienas svētais: Svētais Francis Regiss Klets
Dienas svētais 17. februārī: Svētais Mesrops
Misijas, priesteris ievainots ar mīnu Centrālāfrikas Republikā: amputēta pēda
Pāvests Francisks Āfrikā, Mise Kongo un kristiešu priekšlikums: “Boboto”, miers
CBM Italy, Āfrikas ārsti CUAMM UN CORDAID izveido Dienvidsudānas pirmo bērnu acu nodaļu
Kongo DR: bumba eksplodē baznīcā, vismaz 17 nogalināti un 20 ievainoti
Āfrika, bīskaps Lorāns Dabirē: Terorisms Sāhelā apdraud mieru un paralizē pastorālo misiju
Kongo DR, viņi organizēja miera gājienu: Dienvidkivu nolaupītas divas sievietes
ASV, kas ir misionāri, paliekot mājās: skolēni katoļu skolā cep cepumus ieslodzītajiem