Izvēlieties savu valodu EoF

16. marta dienas svētais: Sv. Ķelnes Eriberts

Svētais Ķelnes Eriberts: Reformācijas bīskaps un miera patrons

Vārds

Ķelnes svētais Eriberts

Uzruna

Bīskaps

dzimšana

c. 970, Vormsa, Vācija

nāve

1021, Ķelne, Vācija

Atkārtošanās

16 Marts

Martiroloģija

2004 izdevums

Kanonizācija

c. 1074, Roma, pāvests Gregorijs VII

Lūgšana

Ak Dievs, kas esi devis savai tautai svēto Eribertu bīskapu, ar viņa palīdzību dari mūs stiprus un neatlaidīgus ticībā, lai mēs neatlaidīgi sadarbotos Baznīcas vienotībā. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ir Dievs un dzīvo un valda ar Tevi Svētā Gara vienībā mūžīgi mūžos. Āmen

Romas martiroloģija

Ķelnē, Vācijā, bīskaps svētais Eriberts, kurš kā imperatora Otona III kanclers pret savu gribu ievēlēts bīskapa amatā, nemitīgi apgaismoja garīdzniekus un tautu ar savu tikumu piemēru, uz ko mudināja savā sludināšanā.

 

 

Svētais un misija

Svētais Ķelnes Heriberts, 10. gadsimta reformu bīskaps, iemieso garīgās vadības būtību, kas cenšas saskaņot ticību ar kopienas praktiskajām vajadzībām. Viņa dzīve un kalpošana atspoguļo dziļu nodošanos kristīgajai misijai, uzsverot, kā garīgā vadība var pozitīvi ietekmēt sabiedrību un veicināt mieru un taisnīgumu. Svētā Eriberta misiju raksturoja pastāvīga apņemšanās veikt baznīcas reformas un veicināt mieru. Konfliktu un šķelšanās laikmetā viņa darbs bīskapa amatā bija vērsts uz baznīcas disciplīnas stiprināšanu, garīdznieku izglītošanu un nabadzīgo atbalstu. Eriberto īpašu uzmanību pievērsa sociālajai saliedētībai un konfliktu risināšanai, aktīvi veicinot karojošo pušu izlīgumu un cenšoties veidot attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja cieņa un kristīga mīlestība. Viņa pieeja bīskapa misijai atspoguļoja holistisku ticības redzējumu, integrējot garīgo aprūpi ar sociālo darbību. Eriberts saprata, ka aicinājums sekot Kristum nozīmē atbildību par visas kopienas labklājību, kas sniedzas daudz tālāk par vienkāršu sakramentu pasniegšanu. Tāpēc viņa kalpošanu rosināja dziļa pārliecība, ka Baznīcai ir jābūt cerības bākai un pārmaiņu aģentam sabiedrībā, strādājot, lai mazinātu ciešanas un veicinātu mieru. Viens no ievērojamākajiem Svētā Eriberta misijas aspektiem bija viņa uzticība nabadzīgajiem un trūcīgajiem. Viņa jutīgums pret sociālā taisnīguma jautājumiem un viņa dāsnums, reaģējot uz mazāk laimīgo cilvēku vajadzībām, parādīja autentisku izpratni par evaņģēliju kā universālas mīlestības un solidaritātes vēsti. Eriberto strādāja, lai nodrošinātu, ka Baznīca ir vieta, kur tiek gaidīti un atbalstīti visi, īpaši tie, kuri bija sabiedrības atstumti un aizmirsti. Svētā Ķelnes Heriberta dzīve un misija piedāvā mums iedvesmojošu piemēru tam, kā garīgā vadība var pārveidot kopienas un veidot taisnīgāku un mierīgāku sabiedrību. Viņa mantojums aicina mūs pārdomāt mūsu kā kristiešu lomu mūsdienu pasaulē, izaicinot dzīvot savā ticībā aktīvi un apņēmīgi, strādājot miera, taisnīguma un visu labklājības labā. Svētais Heriberts atgādina, ka kristīgā misija prasa drosmi, līdzjūtību un nesatricināmu paļāvību uz Dieva mīlestības pārveidojošo spēku.

Svētais un žēlsirdība

Svētais Ķelnes Heriberts ar savu bīskapa kalpošanu 10. gadsimtā iemiesoja dievišķo žēlsirdība lielu izaicinājumu laikā, kļūstot par cerības un garīgas vadības bāku savai kopienai. Viņa dzīve, ko raksturo dziļa nodošanās un nelokāma apņemšanās ievērot taisnīgumu un mieru, atklāj žēlsirdības kā kristīgās vadības pamatprincipa nozīmi. Svētā Eriberta misijas pamatā bija pārliecība, ka žēlsirdība nav vienkārši pārejošas emocijas vai izolēts žests, bet gan pastāvīga attieksme, kurai ir jāietver visas cilvēku attiecības un Baznīcas darbības. Šī pieeja izpaudās viņa apņēmībā veikt baznīcas reformu, kuras mērķis bija atjaunot garīdznieku un ticīgo garīgo un morālo dzīvi, uzsverot līdzjūtības, piedošanas un rūpes par visneaizsargātākajiem nozīmi. Eriberto īpašu uzmanību pievērsa nabagiem un trūcīgajiem, redzot viņos Kristus seju un atbildot uz viņu vajadzībām ar dāsnumu un atdevi. Viņa darbs, lai palīdzētu mazāk laimīgajiem, sakņojas vīzijā par Baznīcu kā žēlsirdības kopienu, kur katrs tās loceklis ir aicināts atbalstīt otru mīlestības un savstarpējas kalpošanas tikumiskā lokā. Svētā Heriberta spēja veicināt mieru un samierināšanos starp konfliktējošām grupām atspoguļoja arī viņa dziļo izpratni par žēlsirdību kā dziedināšanas un vienotības spēku. Nenogurstoši strādājot, lai būtu starpnieks starp pretējām pusēm un risinātu strīdus godīgi un taisnīgi, Eriberto parādīja, ka žēlsirdība ir būtiska harmoniskas sabiedrības veidošanai un šķelšanās un pārpratumu pārvarēšanai. Svētā Ķelnes Heriberta dzīve un darbs piedāvā iedvesmojošu modeli, kā žēlsirdība var vadīt Baznīcas misiju pasaulē. Viņa mantojums aicina mūs no jauna atklāt žēlsirdību kā Evaņģēlija sirdi un visas autentiskās kristīgās darbības pamatu. Viņš atgādina, ka, pat saskaroties ar visgrūtākajiem izaicinājumiem, mēs esam aicināti būt Dieva žēlsirdības instrumenti, kas strādā, lai mūsu kopienu sirdīs nestu gaismu, cerību un dziedināšanu. Svētā Eriberta liecība mūs mudina dzīvot ar līdzjūtību, meklēt taisnību un veicināt mieru, sekojot Kristus, Tēva žēlsirdības sejas, pēdās.

Hagiogrāfija

Kad tika teikts, ka Eriberts tika iesvētīts par Ķelnes bīskapu 999. gadā, jau bija daudz runāts. Tas notika Tūkstošgades priekšvakarā, par kuru tika paziņots, ka tas ir baiļu pilns ticamā pasaules gala dēļ. Šajā vispārējās panikas brīdī daudz kas tika likts uz priekšu, it kā apokaliptisku dienu gaidīšana patiešām būtu paralizējusi pasaules dzīvi. Atliek tikai atcerēties Karduči vārdus par "Le turbe raccolte intorno a' manieri feudali, accasciate e…

VAIRĀK

Avots un attēli

SantoDelGiorno.it

Jums varētu patikt arī