Unikāli bērni | “Žēlsirdība izdzīvoja” saskaņā ar Fr. Piumatti
No dienasgrāmatām Fr. Piumatti, Pinerolo vecpilsēta un misionārs Ziemeļkivu 50 gadus. Stāstīt Āfrikai un dot tai vārdu, tas ir žēlastības žests pret to
The day after the conclusion of the Tour de France a few years ago…
At the “Champs Elisés” in Paris, the winning American made a statement, on TV in front of millions of viewers. He said:- I am very happy. I had already won in the team….; but today I am the one wearing the yellow jersey, and it is I alone who has it, who enjoys it…. it is too much joy, without limit.
To Muhanga, at the parents’ shirika were also Elena and Mimmo, our hosts: Mimmo did not ask why they have so many children here, but he asked another good question, “what do you people think when we say we only have one child?” As usual there was a nice exchange of thoughts.
Tad Paulīna mums teica: “Bērni dažkārt mūs apbēdina; citā dienā es izgāju cauri kartona kārbai, kurā mans Maserò glabā savus T-kreklus; Es zinu, ka viņam ir trīs vai četri, palika tikai viens.
Es viņam prasīju paskaidrojumu.
"Misē es dzirdēju, ka, ja man ir divi krekli, man ir jāatdod viens."
"Kāpēc tu man neteici?"
"Mammu, vai tu nezini, ka tas, ko dara labā roka, kreisajai rokai nav jāzina!"
Maserò ir 10 gadus vecs. Un viņš zina, cik viņam maksā T-krekls.
Un tad Paulīna turpināja: "Katru vakaru, kad viņš beidz ēst, Masero paņem sauju bugali, maniokas putras, un iziet no mājas, lai aiznestu to savam draugam Isaki."
"Bet, ja tu esi kopā ar viņu visu dienu, kādēļ tu tur vēl dosies?"
"Šī ir mana laba nakts, tāpēc rīt no rīta viņš man saka, ka ir labi izgulējies."
Iedomāties
- Māsa Džoana Čemeli Langata
avots
- Tēvs Piumatti, Fiori selvaggi… profumo d'Africa, 42.–43. lpp.