Svēto žēlastība nekad nemirst
Allamano kanonizācijas dienā ar prieku skatīties uz “tukšo kapu” nozīmē piepildīt sirdi ar žēlastību...
Svētais Džozefs Allamano saviem misionāriem mēdza atkārtot: "Tas, ko tik daudzi pasaulē dara nepieciešamības dēļ, jums jādara mīlestības dēļ." Šis ir jēdziena tulkojums misionāru valodā žēlsirdība, kā arī 14 darbu kopsavilkums, miesas un garīgās.
Patiešām, nepietiek ar kaut ko darīt, veikt kādu darbību (vai saņemt to), bet gan piešķirt nozīmi katram žestam, katram vārdam. Dodiet tai dziļumu. Allamano vārdiem sakot, atkārtojot sava tēvoča svētā Džozefa Kafaso frāzi, "Labas lietas ir jādara labi un bez trokšņa".
Kā norādīja pāvests Francisks vienā no savām homīlijām 8. gada 2018. jūnijā “Santa Martas” namā, “mums nav vajadzīgas lielas runas par mīlestību, bet gan vīrieši un sievietes, kas zina, kā darīt šīs mazās lietas Jēzus, Tēva labā. ” Žēlsirdības darbi “ir šīs mīlestības nepārtrauktība, kas karājas kopā, nāk pie mums, un mēs to nesam […]; tie ir mīlestības ceļš, ko Jēzus mums māca saskaņā ar Dieva mīlestības ceļu”.
Šī iemesla dēļ žēlastība nemirst. Šī iemesla dēļ svētīgā kaps, kurš šodien tiks pasludināts par svēto, mūs neapbēdina. Jo mēs zinām, ka tas ir tukšs, tāpat kā tas, kas atrodas kapā. Jo tas dod mums cerību, ka ir iespējams būt svētiem, padarīt sevi svētus.
Šodien pasaule svin nevis kādu, kurš pameta šo Zemi gandrīz pirms 100 gadiem, 1926.gadā, bet gan par to, kā šis liecinieks dzīvoja, sējot konkrētas zīmes, padarot savu dzīvi par mūžīgu dāvanu, aptverot visu pasauli, kaut arī viņš nekad nevarēja atstāt .
Tas ir tas, ko pāvests mums vairākkārt atkārto: Dievs nevēlas no mums dzirdēt, ka mēs esam sapratuši Dieva mīlestību. Pareizā atbilde ir: “Es esmu padarījis Dieva mīlestību mazu. Es esmu pabarojis izsalkušos, esmu devis dzert izslāpušos, esmu apmeklējis slimos, ieslodzītos”.
Svarīgi ir tas, kā. Kā tu dzīvo un aug. Kā tu stāvi pret savu tuvāko un kā tu ļauj sev tuvoties. Kā tu nomirsti.
Mīlestība paliek dzīva, un svēto žēlastība nekad nemirst. Tāpēc mums atliek vien nosvinēt – vienoti ar Consolata (un arī visu citu institūtu) misionāriem un misionāriem – un, domājot par Džuzepes Allamano kapavietu Pasaules Misijas dienā, neaizmirst pasmaidīt.
“Nekādas pļāpāšanas! Vienmēr prieku es vēlos, vienmēr jautras sejas”. Jo “priecīgums ir skaists tikums” un, kad tas ir ietīts svētajā garā, tas ir arī žēlsirdības darbs
Avoti".