Izglītības krīze kara kontekstā
Bēgļu bērnu izglītības problēma Gomā, kuri trīs gadus pavada, neapmeklējot skolu
Līdz skolas aktivitāšu atsākšanai dažādos pasaules reģionos ir atlikušas divas nedēļas, un šogad daudziem pārvietotajiem un bēgļu bērniem joprojām nebūs iespējas ieraudzīt skolas sienu. Daži pat neatceras, kāda ir skola, viņi pat ir aizmirsuši skolas sienu smaržu, jaunu klades un formastērpu smaržu un it īpaši šo ierasto savas nākotnes veidošanas rīta ritmu. Viņiem šodienas atgriešanās skolā šķiet utopija.
Pēdējās dienās, apmeklējot dažas bēgļu nometnes Gomas apkaimē, ziņkārības dēļ es runāju ar tur dzīvojošajiem bērniem un pusaudžiem, no kuriem daudzi jau vairāk nekā trīs gadus. Pēkšņi tas, kas nāk no viņu acīm un vārdiem, ir lielas bažas, cerību trūkums, jo viss, par ko viņi vairs nevar runāt, ir karš un ciešanas, ko viņi pārdzīvo šajās nometnēs. Briesmīga cerību krīze.
Ir skumji redzēt bērnus, kuri vairs nejūt sajūsmu sākt jaunu mācību gadu tikai tāpēc, ka ir spiesti izdzīvot skumjo realitāti, kuru viņi nav izvēlējušies un kurā nonāk ar vairākiem “kāpēc” jautājumiem. Kāpēc mēs nonācām šajās nometnēs? Kāpēc mēs nevaram normāli iet uz skolu kā citi mūsu vecuma bērni?
Karam un bruņotiem konfliktiem ir postoša ietekme uz sabiedrību, un viena no vissmagāk skartajām nozarēm ir izglītība. Tas, ko mēs novērojam Gomā (Kongo Demokrātiskā Republika), ir tūkstošiem bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu krustceles — tas ir dramatiski. Atsākoties konfliktiem, kas izraisījuši masveida iedzīvotāju pārvietošanos, tagad ir tūkstošiem bērnu un pusaudžu, kuri trīs gadus nav spēruši kāju skolā. Šajā kontekstā nepieciešamība pēc žēlsirdības darbi spēcīgi parādās.
Gadu desmitiem šis reģions ir bijis bruņotas vardarbības, piespiedu pārvietošanas un hroniskas politiskās nestabilitātes vieta, kas galvenokārt ietekmē izglītības sistēmu. Starp šīs krīzes upuriem ir bēgļu bērni, kuriem ir atņemtas pamattiesības uz izglītību.
Saskaņā ar UNICEF datiem vairāk nekā 1.5 miljoni bērnu Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā ir pārvietoti konflikta dēļ ap Gomu. Piekļuve izglītībai šajās nometnēs ir ārkārtīgi ierobežota, ja ne pat vispār. Dažās skolas, kuras mēs atrodam, bieži ir pārpildītas, slikti aprīkotas, un tām trūkst infrastruktūras un kvalificēta personāla.
Bēgļu bērnu izglītības izaicinājumi
Ilgstošs izglītības pārtraukums pārvietotajiem bērniem rada sarežģītas izglītības problēmas. Pirmkārt, pēc vairākiem gadiem, neapmeklējot skolu, šie bērni zaudē pamatprasmes lasīšanā, rakstīšanā un matemātikā. Šo pamatprasmju zaudēšana ļoti apgrūtina atgriešanos skolā, jo viņiem ir ne tikai jāpaspēj, bet arī no jauna jāapgūst jau iegūtās prasmes.
Turklāt bēgļu bērnus bieži traumē vardarbība, kurai viņi ir bijuši pakļauti. Šai traumai ir tieša ietekme uz viņu spēju mācīties. Pētījumi liecina, ka bērniem, kuri piedzīvojuši traumatiskus notikumus, ir grūtības koncentrēties, ir atmiņas traucējumi, kā arī biežāk cieš no emocionāliem un uzvedības traucējumiem. Vidē, kurā psiholoģiskie resursi ir ierobežoti un gandrīz nav, skolotājiem ir ārkārtīgi grūti apmierināt šo bērnu īpašās vajadzības.
Turklāt dzīves apstākļi bēgļu nometnēs neveicina mācībām labvēlīgu vidi. Pārapdzīvotība, materiālu trūkums un pastāvīga nedrošība rada nenoteiktības gaisotni, kas neļauj bērniem koncentrēties uz mācībām. Turklāt vecāki, kas bieži paši ir traumēti un norūpējušies par ikdienas izdzīvošanu, ne vienmēr spēj atbalstīt savus bērnus izglītības jomā.
Kādas ir iespējamās atbildes uz izglītības krīzi?
Lai reaģētu uz pārvietoto bērnu izglītības krīzi, ir jāapsver daudzdimensionāli risinājumi. Pirmkārt, bēgļu bērniem ir jāatjauno tūlītēja piekļuve izglītībai. Tas prasa ne tikai pagaidu skolu celtniecību bēgļu nometnēs, bet arī skolotāju apmācību, kas spēj rīkoties neviendabīgās klasēs un reaģēt uz traumēto bērnu īpašajām vajadzībām.
Otrkārt, ir obligāti jāsniedz psihosociālais atbalsts pārvietotajiem bērniem. Tas ietver skolotāju apmācību traumu pārvaldībā, kā arī psiholoģiskā atbalsta programmu izveidi skolās, lai palīdzētu bērniem pārvarēt traumatisko pieredzi un atgūt spēju mācīties.
Turklāt starptautiskajai sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām ir jāpastiprina centieni atbalstīt izglītību konfliktu zonās. Tas ietver ne tikai izglītības infrastruktūras finansēšanu, bet arī to, lai izglītības politikā tiktu iekļauti īpaši pasākumi pārvietotajiem un bēgļu bērniem. Ir svarīgi arī iesaistīt vietējās kopienas izglītojošā atbildē. Ir jākonsultējas ar vecākiem, kopienas vadītājiem un pašiem bērniem, lai noteiktu konkrētas vajadzības un viņu kontekstam piemērotākos risinājumus.
Attēli
- Rodrigs Bidubula