Fr. Ferdinando Kolombo: Apvainojumu piedošana
Žēlsirdības darbu aktualizēšana ar Fr. Ferdinando Kolombo
Tas ir vienīgais Žēlsirdības darbs kas neskatās uz cilvēkiem. Bet tajā tiek aplūkota viena lieta: nodarījums. Tas ir plašāks par to. Tam nav robežu. Tas neaprobežojas tikai ar vienu kategoriju, jo tas aptver un iegulda mūsu visu sirdis. Dienu no dienas. Jo piedošana patiesībā ir izšķiroša un diskriminējoša sabiedrības un ģimenes veidošanā. Jo tas sākas no sirds un runā uz sirdi!
Piedošana tad ir ticīgā cilvēka virsotne. Tā ir cilvēka darbība, kas visvairāk atbilst dievišķajai darbībai. Bet apvainojumu piedošanas sociālā nozīme ir arī milzīga. Jo kur ir piedošana, tur ir dārzs, izaugsme, svētības smarža. Gluži pretēji, kur nav piedošanas, tur virzās tuksnesis un viss aizveras, sastingst.
Un tāpat kā piedošana ir žests, kas mūs tuvina Dievam Tēvam, tā piedošana ir mūsu kā cilvēka cieņas patiesākā zīme. Piedošanā, apbrīnojami, debesis un zeme, Dievs un cilvēks, pazemība un diženums ir savstarpēji saistīti. (Džankarlo Bregantīni)
Viņa zemes klātbūtnes visdramatiskākajā brīdī Jēzus sarauj uzbrucēju savilktās ķēdes, nojauc viņa bendes uzcelto mūri, dziļi šokējot mūsu sirdis ar piedošanu, ko viņš sniedz saviem mocītājiem, ar zibspuldzi caurdurot tā briesmīgā brīža tumsu, kad viņš lūdz Tēvu viņiem piedot, "Piedod viņiem, Tēvs, jo viņi nezina, ko dara." (Klaudio Barbjēri)
Starp nedzirdētajiem evaņģēlija norādījumiem, iespējams, pārsteidzošākais ir šis: “Ja tavs brālis septiņas reizes dienā grēko pret tevi un septiņas reizes dienā saka tev: Es nožēloju, tu viņam piedosi” (Lūkas 17:4). Tas jau ir grūts varoņdarbs; bet vismaz šeit mums ir darīšana ar likumpārkāpēju, kurš atvainojas. Patiesībā Kristus vispārējā mācība ir plašāka un beznosacījuma: “Kad jūs lūdzat, ja jums ir kas pret kādu, piedodiet, lai arī jūsu Debesu Tēvs jums piedod jūsu grēkus” (Mk 11). Šajā skolā apustuļi māca: “Neatlīdziniet nevienam ļaunu ar ļaunu (Romiešiem 25:12); drīzāk 'svētī tos, kas jūs vajā' (Romiešiem 17:12).
Tā ir valoda, kas mums ir ausī un vairs neatstāj iespaidu. Taču tās praktiskā īstenošana ir tālu no cilvēku paražām, kurās dominē aizvainojumi un kultivēti aizvainojumi. Viens no spēcīgākajiem cēloņiem sociālais savārgums ir tieši nikns naids un atriebība, kas izraisa nebeidzamu represiju un līdz ar to ciešanu ķēdi. Līdz ar to ir svarīga piektā žēlastība, ko Baznīca sniedz pasaulei: mudinājums panākt, lai “piedošanas kultūra” dominētu ikvienā. (kardināls Džakomo Bifi)
Kunga lūgšana apņēmīgi novieto mūs zem palielināmā stikla, konfrontējot mūs ar mūsu pienākumiem un aicinot mūs apzināti pārbaudīt savu pozīciju. Kam, no vienas puses, jākļūst aktīvam, dodot vielu piedošanai, un, no otras puses, lūgumā pēc piedošanas jāpakļaujas Tā Kunga žēlastībai. “… un piedod mums mūsu parādus, kā mēs piedodam saviem parādniekiem…” Mēs uzreiz redzam, ka piedošanas procesā ir klātesoša būtiska patiesība: tiem, kas apzinās Dieva piedošanu zināt, kā piedot. Jo, raugoties ar līdzjūtību un žēlsirdību uz tiem, kas mūs ir aizvainojuši, mēs arī atzīstam, ka esam apvainotāji un tāpēc mums ir nepieciešams pazemīgi un pārliecināti lūgt Dieva piedošanu. (Klaudio Barbjēri)
Drosme un spēks piedot ir kristīgās dzīves dvēsele, kā arī veids, kā veidot dziļas un ilgstošas cilvēciskas attiecības. Jēzus pastāvīgi aicina mūs piedot apvainojumus. Protams, piedot ir grūti; pasaulē tā dažreiz parādās kā vāja reakcija, gandrīz pret mūsu spontāno instinktu. Atriebība, savukārt, parādās kā spēcīga cilvēka reakcija. Bet atriebība neko neatrisina, tieši otrādi: tā padara sirdi arvien rūgtāku, noslēdz to sevī, darbojas kā inde, kurai var būt postošas sekas. (Hermann Geissler FSO)
“Sirsnīga” piedošana mums palīdz neglabāt atmiņā dosjē par otru cilvēku, kas vienmēr tiek atkārtoti aktivizēts, kad notiek kāds cits sīkums. Šajā ziņā ļoti svarīgs ir šāds mātes Jūlijas aicinājums: “Lai šodien ir tā diena, kad tu pieliksi punktu pagātnei. Lai šodien ir tā diena, kad tu aizdedi visas parādu grāmatas, virsgrāmatas un kontus, ko joprojām glabā savās sirdīs: dedzini visu Dieva žēlsirdīgās mīlestības ugunī. Pareizi, iededziet lielu uguni: jo lielāks parāds, jo spēcīgāka gaisma uzliesmos. Uzvedieties atšķirīgi viens pret otru, it kā jūs redzētu viens otru pirmo reizi; jā, es atkārtoju, aizmirstiet visu, ko esat sakrājis savās domās. Sāciet no jauna ar žēlastības un ticības palīdzību” (25. gada 1981. janvāris). (Godājamā māte Jūlija, meksikāņu 1881.–1974. gads – Vissīkākās Jaunavas Marijas misionāras meitas)
Bet cik tālu cilvēce ir tikusi šajā grūtajā un prasīgajā, bet tā atbrīvojošs ceļojums ceļā uz piedošanu! Un katrā solī, katrā posmā cilvēce ir augusi. Tā ir atbrīvojusies no atriebības traģēdijas, no pozitīvās kara teorijas (lai gan mūsu sirdīs tā paliek kā traģiska “muļķība!”), no nāvessoda!
Un tagad, tieši sākot ar nodarījumu piedošanu, mums ir jauni izaicinoši mērķi panākt, piemēram, cietumu sistēmas pārbaudi un uzlabošanu, mūža ieslodzījuma pakāpenisku atcelšanu, jaunas telpas izlīgumam ģimenē, cieņpilnu politikas un arodbiedrību režīmu, nevardarbības spēku, Radīšanas aizbildniecību! (Klaudio Barbjēri)
Lūgšana
Dieva Tēva mīlestības plāns, viņa sirds ir labi izcelta slavenajā priekšvārdā otrajā Euharistijas lūgšanā
Izlīguma pantu, kas skan šādi:
“Mēs atpazīstam tavu Tēva mīlestību, kad tu saliec cilvēku cietību un pasaulē, ko plosījušas nesaskaņas un nesaskaņas,
jūs darāt viņu pieejamu samierināšanai.
Ar Gara spēku jūs darbojaties sirds dziļumos, lai ienaidnieki atvērtos dialogam,
pretinieki paspiež roku
un tautas satiekas vienprātībā.
Ar Tavu dāvanu, ak, Tēvs, patiesa tiekšanās pēc miera dzēš strīdus, mīlestība uzvar naidu, un atriebība tiek atbruņota ar piedošanu!
Grāmatas tiešsaistes versija, noklikšķinot uz “Žēlsirdības darbs – Fr. Ferdinando Colombo – pārlūkojams"
foto
- "Le Opere di Misericordia“, fr. Ferdinando Kolombo