Dienas svētais 3. decembris: Svētais Francisks Ksavjers
Svētais Francisks Ksavjers: Lielā jezuītu misionāra dzīve, darbi un mantojums
Vārds
Francisco de Jasso Azpilicueta Atondo un Aznares de Havier
Uzruna
Priesteris
dzimšana
07. gada 1506. aprīlis, Navara, Spānija
nāve
03. gada 1552. decembris, Sancian sala, Ķīna
Atkārtošanās
03 decembris
Beatifikācija
25. gada 1619. oktobris, Roma, pāvests Pāvils V
Kanonizācija
12. gada 1622. marts, Roma, pāvests Gregorijs XV
Lūgšana
Ak, dāsnais Francisks Ksavjers, kurš pēc Ignācija no Loiolas aicinājuma pameta pasauli un līdz ar to zinātni, pagodinājumu un bagātību sekot apustulāta ceļiem, laipni lūdzam savā aizbildniecībā tos, kuri vēlas iedvesmoties no jūsu mīlestības pret dvēselēm un veicināt viņu glābšanu, izmantojot vieglākus misionāru sadarbības veidus. Ieaudziniet mūsos pārliecību, ka mēs nevaram būt noderīgi citiem, ja neesam ieviesuši glābjošu sevis reformu, nedz arī aicināsim ticībā neticīgos vai neatsaucam pie tās maldīgos, ja neesam ar cienīgas dzīves piemēru apliecinājuši augstos. kristietības vērtība. Šādi rīkojoties, mēs esam padarījuši sevi mazāk necienīgus jūsu aizbildniecībai un efektīvāk pildījuši mums uzticēto uzdevumu palīdzēt tiem, kas pa jūsu kaislības un godības pēdām iet uz kristīgo tautu iekarošanu. Āmen.
gada patrons
Napoli, Sant'Anastasia, Sorbo San Basile, Gressoney-La-Trinité
Aizsargs no
Jūrnieki, misionāri, misijas
Romas martiroloģija
Svētais Frančesko Saverio, Jēzus biedrības priesteris un apliecinātājs, Indijas apustulis, kongregācijas un ticības izplatīšanas un visu misiju debesu patrons; kurš iepriekšējā dienā atpūtās mierā.
Svētais un misija
Svētais Francisks Ksavjers, viens no pirmajiem Jēzus biedrības biedriem un ārkārtējais misionārs, ir kristīgās misijas ikona. Viņa dzīvi, kas nodzīvota 16. gadsimtā, raksturoja dedzīga vēlme izplatīt Evaņģēliju tālās un neatklātās zemēs, atspoguļojot dziļu aicinājuma sajūtu un nodošanos Kristus lietai. Svētā Franciska Ksavera misija sniedzās no Goa, Indijas, līdz Japānai un Dienvidaustrumāzijai, reģioniem, kas tajā laikā gandrīz nebija zināmi Eiropas kristīgajai pasaulei. Katrā vietā viņš nodarbojās ne tikai ar evaņģēlija sludināšanu, bet arī vietējās valodas apguvi, cilvēku kultūras un paražu izpratni, demonstrējot viņa laikam revolucionāru cieņu un pielāgošanos. Šī spēja pielāgoties un sazināties ar cilvēkiem no dažādām kultūrām bija ļoti svarīga viņa misijas panākumiem. Turklāt viņa misionāra pieeja neaprobežojās tikai ar sludināšanu; tas ietvēra aktīvu apņemšanos kalpot citiem, īpaši nabadzīgajiem un slimajiem. Svētais Francisks Ksavjers izrādīja īpašu jutīgumu pret to cilvēku fiziskajām un garīgajām vajadzībām, ar kuriem viņš saskārās, cenšoties atvieglot ciešanas un vajadzības ar mīlestību, kas atspoguļoja Kristus mīlestību. Viņa dzīve ir spilgts piemērs tam, kā kristiešu misiju var īstenot holistiski, ne tikai sludinot, bet arī ar mīlestības pilnu kalpošanu un inkulturāciju, kas nozīmē dziļu cieņu un patiesu izpratni par dažādām kultūrām un tradīcijām. Svētais Francisks Ksavjers iemiesoja Kristus mandātu iet un kļūt par mācekļiem visās tautās, parādot, ka Kristus mīlestība nepazīst ģeogrāfiskas vai kultūras robežas. Svētais Francisks Ksavjers joprojām ir iedvesmojoša personība visiem, kas iesaistīti kristīgajā misijā, atgādinot mums, ka Evaņģēlija izplatīšana prasa aizrautību, empātiju, cieņu pret kultūru daudzveidību un neierobežotu apņemšanos kalpot citiem. Viņa dzīve ir dzīva liecība par to, kā ticību var autentiski un pārveidojoši izplatīt visā pasaulē.
Svētais un žēlsirdība
Svētais Francisks Ksavjers, viens no Jēzus biedrības dibinātājiem un pionieris misionārs 16. gadsimtā, ir simboliska personība kristiešu izpausmēs. žēlsirdība caur misiju. Viņa dzīve bija nerimstošs evaņģelizācijas ceļojums, kas vienmēr ar dziļu līdzjūtības un kalpošanas garu aiznesa evaņģēlija vēsti uz tolaik attāliem apgabaliem, piemēram, Indiju, Dienvidaustrumāziju un Japānu. Svētā Franciska Ksavera žēlastība izpaudās viņa empātiskajā un humānā pieejā viņa misijas darbā. Viņš ne tikai sludināja Evaņģēliju, bet arī strādāja, lai izprastu sastapto tautu kultūras un valodas, cienot viņu tradīcijas un izrādot patiesu interesi par viņu labklājību. Šī atvērtība un savstarpēja cieņa bija būtiska, lai izveidotu patiesu dialogu, kas ir patiesas žēlsirdības būtība: uzklausīt, saprast un reaģēt uz citu vajadzībām. Turklāt viņa uzticība slimajiem un trūcīgajiem, rūpējoties par viņiem un palīdzot viņiem, skaidri liecināja par viņa centību praktiskai žēlsirdībai. Svētais Francisks Ksavjers ne tikai mācīja kristīgo doktrīnu; viņš izdzīvoja savas mācības ar konkrētu mīlestības un rūpju darbību. Viņa dzīve atspoguļoja pārliecību, ka ticība ir aktīvi jādzīvo, izrādot līdzjūtību un žēlastību tiem, kam tā nepieciešama. Svētais Francisks Ksavjers māca mums, ka žēlsirdība ir kristīgās misijas pamataspekts. Viņa mantojums iedvesmo mūs pārdomāt, kā žēlsirdībai, mīlestībai un kalpošanai ir jābūt visu evaņģelizācijas darbību centrā un ka Evaņģēlija sludināšanai vienmēr ir jāpavada patiesa un taustāma apņemšanās pret savu tuvāko. Šajā ziņā viņa dzīve ir mūžīgs atgādinājums dzīvot ticībā tādā veidā, kas dziļi iemieso Kristus žēlastību un līdzjūtību pret visiem cilvēkiem.
Hagiogrāfija
7. gada 1506. aprīlī Ksavjē pilī Navarrā piedzima tas, kuru Urbāns VIII dēvēja par “Indijas apustuli”, svētais Francisks Ksavjers. Kopš pusaudža gadiem viņš ar kaislīgu mīlestību pieteicās burtu pētīšanai, kurā sasniedza izcilus rezultātus. Jau būdams filozofijas profesors Svētās Barbaras koledžā Parīzē, viņš Dieva aizgādībā satikās ar svēto Ignāciju no Lojolas. Pēdējais nenogurstoši atkārtoja viņam evaņģēlija teikumu: “Ko tas palīdz cilvēkam iegūt visu pasauli, ja viņš zaudē savu dvēseli? “. Ar žēlastības palīdzību svētais jezuītu dibinātājs pamudināja viņu par to labi pārdomāt, liekot viņam saprast patiesību un…