Ziemassvētku atmiņas no Okeānijas | Humors ikdienas dzīves locījumos

No Zālamana salām (Okeānija) māsa Anna Marija Žervasoni dāvā mums smaidu ar stāstu par pagājušajiem Ziemassvētkiem

Dārgie draugi,
Honiarā pilsētā bija palicis maz cilvēku un nekādu lielu pasākumu; Ziemassvētki tika svinēti ļoti klusi, mājās, ar pieskaņu, kas saistīta ar Kristus dzimšanas ainu katedrālē.

Gadījās, ka zakristiāns bija sagatavojis Kristus dzimšanas statujas sakristejā (skaistas, lielas grebtas un pulētas koka statujas), kārtīgi noputinot tās “svinīgajai ieejai” dažādās svētajās Misēs.

Pēc tam viņš kopā ar zēniem bija devies uz baznīcu, lai sagatavotu būdu altāra priekšā. Atgriezies sakristejā, viņš pamanīja, ka uz galda, kur novietotas statujas, ir sprauga: silītē vairs neguļ Jēzus bērniņš!

Skatos šeit, skatos tur: nekā. Nedēļas pirmssvētku svinībās katedrāles mācītājs un bīskaps ar koru aicināja atgūt bērnu un lika mums lūgt svēto Antoniju, kurš liek atrast pazaudētās lietas, bet līdz vakaram joprojām nekā.

Māsas maristas nāca palīgā, piedāvājot savu plastmasas mazuli Jēzu (viņam bija precīzs izmērs!) un nedaudz brūnas krāsas ādai, melnu matiem un matu lakas šļakatām, lai padarītu viņu spīdīgu. Ziemassvētku naktī katedrāles silītē savu vietu ieņēma skaists smaidošs mazulis Jēzus.

Meklēt šeit, meklēt tur: nekas. Svinību laikā pirmssvētku nedēļā katedrāles mācītājs un bīskaps ar koru aicināja atgūt mazuli un lika mums lūgt svēto Antoniju, kurš liek atrast pazaudētās lietas, bet līdz Ziemassvētku vakaram vēl nekā.

Māsas maristas nāca palīgā, piedāvājot savu plastmasas mazuli Jēzu (viņam bija precīzs izmērs!) un nedaudz brūnas krāsas ādai, melnu matiem un matu lakas šļakatām, lai padarītu viņu spīdīgu. Ziemassvētku naktī katedrāles silītē savu vietu ieņēma skaists smaidošs mazulis Jēzus.

Bet stāsts vēl nav beidzies! Nākamajā dienā bija pienācis laiks ievest ganus (katrā misē, sākotnējā gājienā, tika ievesti dažādi tēli). Kad priesteris ar altārpuišiem sasniedza altāri, viņš pamanīja, ka neviens viņus nav atnesis. Tāpēc viņš saka altāra zēnam: "Ganiem!"

Mazais zēns vilcinājās, jo šis vārds nebija daļa no Mises priekšmetu nosaukumiem (angļu valoda vēl nav labi zināma, īpaši bērniem, kas apmeklē pamatskolu).

Pēc rūpīgas izskaidrošanas divi no viņiem “ielidoja” sakristejā, lai drīz pēc tam parādītos, starodami, rokās turot divus Gudriņus!
Pēc priestera sarauktā skatiena viņi pagriezās atpakaļ un kautrīgi iznāca ārā, parādot vēl divas statujas (šoreiz īstās), kuras nolika blakus Marijai un Jāzepam.

Kristus dzimšanas aina šajās zemēs nav īpaši pazīstama: ģimenēs tās nav un bērni to redz tikai baznīcās, tāpēc viņiem viens tēls ir tikpat labs kā otrs.

Ja jūs domājat, ka katedrāles Kristus dzimšanas ainas piedzīvojumi ir beigušies, jūs maldāties! Svētā Stefana dienā īstenībā gadījās tā, ka atkal sākotnējā gājienā pie altāra bīskaps pamanīja, ka abiem altārpuišiem, kuriem bija jānes sveces, tās nav! Tāpēc viņš piegāja pie viena no viņiem un čukstēja: "Sveces!" (angļu valodā candle raksta CANDLE un izrunā CANDOL).

Pēc mirkļa apjukuma un vilcināšanās divi altārpuiši ieskrien sakristejā un gavilē ar… diviem Triju karaļu kamieļiem (angļu valodā kamielis ir CAMEL un izrunā CAMOL; var teikt, ka “candol” un “camol” izklausās līdzīgi !).

Es domāju, ka cilvēki uz Misi nāca labprātāk, vēlējās redzēt, kas notiks tālāk!

Ar šīm krāsu notīm es atstāju jūs, novēlot, lai jūs saskatītu humora pieskaņu, kas slēpjas ikdienas dzīves lokos un padara mūsu dienas krāsainas un dzīvas...
Apskāviens un tiekamies nākamreiz.

Māsa Anna Marija Gervasoni, Marijas meitu misionāre, palīdzot kristiešiem Okeānijā

Avots un attēls

  • Māsa Anna Marija Gervasoni
Jums varētu patikt arī