Svētdienas evaņģēlijs, 13. oktobris: Marka 10:17-30
XXVIII svētdienas gads B
17 Kad viņš devās ceļā, pie viņa pieskrēja kāds biedrs un, nometās viņa priekšā uz ceļiem, jautāja: "Labais Skolotāj, kas man jādara, lai iegūtu mūžīgo dzīvību?" 18 Jēzus viņam sacīja: "Kāpēc tu mani sauc par labu? Neviens nav labs, izņemot Dievu. 19 Tu zini baušļus: tev nebūs nokaut, tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību, tev nebūs krāpt un godāt tēvu un māti.
20 Tad viņš tam sacīja: "Mācītāj, to visu es esmu ievērojis no savas jaunības." 21 Tad Jēzus, skatīdamies uz viņu, viņu iemīlēja un sacīja viņam: “Tev trūkst tikai viena: ej, pārdod to, kas tev ir, un atdod to nabagiem, tad tev būs manta debesīs. tad nāc un seko man.” 22 Bet viņu apbēdināja šie vārdi un viņš aizgāja nomocīts, jo viņam bija daudz mantas.
23 Jēzus, apskatīdamies apkārt, sacīja saviem mācekļiem: "Cik diez vai tie, kam ir bagātība, ieies Dieva valstībā!" 24 Mācekļi bija pārsteigti par šiem viņa vārdiem; bet Jēzus atsāka: “Mani bērni, cik grūti ir ieiet Dieva valstībā! 25 Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.” 26 Viņi, vēl vairāk pārsteigti, savā starpā sacīja: "Un kurš uz zemes var tikt izglābts?" 27 Bet Jēzus, skatīdamies uz viņiem, sacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam tas nav iespējams! Jo Dievam viss ir iespējams.”
28 Tad Pēteris viņam sacīja: "Redzi, mēs esam visu atstājuši un sekojuši tev." 29 Jēzus viņam atbildēja: "Patiesi es jums saku: neviens nav atstājis māju vai brāļus, vai māsas, vai māti, vai tēvu, vai bērnus, vai tīrumus manis un evaņģēlija dēļ. 30 kas jau tagad nesaņem simtreiz vairāk mājās un brāļos un māsās, un mātes, un bērnos un laukos, kopā ar vajāšanām un turpmākajā mūžīgajā dzīvē. 31 Un daudzi no pirmajiem būs pēdējie un pēdējie pirmie.Mk 10:17-30
Mīļās Misericordia māsas un brāļi, es esmu Karlo Miglieta, ārsts, Bībeles zinātnieks, lajs, vīrs, tēvs un vectēvs (www.buonabibbiaatutti.it). Arī šodien es dalos ar jums īsā pārdomu meditācijā par Evaņģēliju, īpaši pievēršoties tēmai par žēlsirdība.
Tā sauktais fragments “Par bagāto jaunekli” noteikti ir viens no Jēzus domām par bagātībām.
Kad bagātais jauneklis pēc Jēzus ierosinājuma pārdot to, kas viņam pieder, un atdot to nabagiem, “aizgāja nomocīts, jo viņam bija daudz mantas”, starp Jēzu un viņa mācekļiem sākas dramatiska konfrontācija jautājumā par mantas piederību. Skolotājs paziņo par bagāto glābšanas lielām grūtībām (Mk 10:23); tā noteikti bija jauna nostāja, ja evaņģēlists atzīmē mācekļu izbrīnu: "Mācekļi bija pārsteigti par šiem viņa vārdiem." Bet Jēzus atkārto šīs grūtības ar slaveno kamieļa piemēru, kam jāiziet caur adatas aci (Marka 10:24-25). Marks vēlreiz uzsver apkārtējo cilvēku šoku par šo paziņojumu, salīdzinoši atzīmējot, ka “viņi, vēl jo vairāk pārsteigti, savā starpā sacīja: “Un kurš uz zemes var tikt izglābts?” (Mk 10:26). Tā ir agrīnās Baznīcas trauma, kas dažkārt piedāvāja maigākus teksta variantus: piemēram, Marka desmitās nodaļas 23. pantā, kas pārveidoja “bagātos” par “tiem, kas paļaujas uz bagātību” (pat Vulgātas tekstā latīņu valodā ir pievienots uz 24. pantu: “confidentes in pecuniis”), tādējādi aizstājot pavēli dalīties savā bagātībā ar vienkāršu aicinājumu nebūt tai pārāk iekšēji piesaistītam; vai tas, kas 25. pantā ievietoja vārdu “gomena” (“kàmilos”) vārda “kamieļa” (“kàmelos”) vietā, lai nepadarītu tieši neiespējamu bagātajiem iekļūt paradīzē: ja tas nav iespējams kamielis iziet caur adatas aci, kas zina, ka ar zināmu piepūli gomenai var neizdoties, iespējams, nobružot un atšķetināt. ..
Matejs paralēlajā fragmentā piebilst: “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu” Jēzus uzrakstīto priekšrakstu marciāņu tekstam bagātajam jauneklim (Mt.19:19). Baznīcas tēvi, komentējot šo evaņģēlija perikopu, atzīmē, ka bagātību uzkrāšana ir pretrunā ar žēlsirdību un ka tāpēc jauneklis, kam ir milzīgas mantas, melo, apgalvojot, ka vienmēr turējis Tā Kunga baušļus. Jau Origens (185-253) citē fragmentu no apokrifā “Ebreju evaņģēlija”, kurā Jēzus bagātajam vīram, kurš apgalvo, ka vienmēr turējis baušļus, iebilst: “Kā tu vari teikt, ka esi turējis likumu un pravieši… kamēr tik daudzi jūsu brāļi, Ābrahāma dēli, stāv netīrībā un mirst badā, un jūsu nams ir pilns ar mantu, un viņiem nekas no tā neiznāk?
Pāvils savā vēstulē efeziešiem secina, ka neviens skopulis, kā arī netikls vai nešķīsts “nepieņems nekādas daļas Kristus un Dieva valstībā” (Ef.5:5).
Bagātības nosodījuma kā nespējas dalīties ar nabadzīgajiem nozīme ir pilnīgi skaidra: un es uzskatu, ka mums šis dzīvības Vārds ir jāuzņem, ļaujot tam pārsteigt un provocēt sevi, kā to darīja mācekļi, nekavējoties nemeklējot patvērumu. Dieva žēlsirdība, ko Jēzus sludina arī šajā situācijā: “Neiespējami cilvēkiem, bet ne Dievam! Jo Dievam viss ir iespējams!” (Marka 10:27).
Bet tēvi brīdina mūs nesagrozīt mūsu izpratni par šo Kunga žēlastības sludināšanu: viņiem Dieva spēka pasludināšana attiecībā uz visu glābšanu nenozīmē, ka viss, ko mēs darām attiecībā uz bagātību izmantošanu, galu galā būs vienaldzīgs. Viņa priekšā mūsu tiesas laikā; tas ir domāts, lai pasludinātu, ka Dievam ir spēks pārvērst pat visgaršīgāko un spītīgāko bagāto cilvēku par brāli, kas spēj dalīties un solidarizēties. Jo Jānis Hrizostoms (345/54-407), Konstantinopoles bīskaps, saka: “Kā tad ir iespējams bagātajam tikt izglābtam? Iegūstot viņam piederošās lietas kopā ar trūcīgajiem.
Monsinjors Bartoluči, Esmeraldas bīskaps Ekvadorā, teica, ka tad, kad Jēzus pasludina: "Kas cilvēkiem nav iespējams, tas ir iespējams Dievam" (Lk. 18:27), "tas nenozīmē, ka galu galā Dievs atvērs durvis Valstība pat tiem, kam ir bagāta sirds. Tas nozīmē, ka Dievs var dot nabaga sirdi pat bagātam. Bagātība tad nekļūst par šķērsli sekošanai Kristum, bet gan par līdzekli, lai mīlestībā pret saviem brāļiem un māsām konkrēti izpaustos mūsu mīlestība pret Kungu.
Tiem, kas pieņem evaņģēlisko nabadzību, daloties savās mantībās ar vismazākajiem, Jēzus apsola ne tikai mūžīgo dzīvību, bet arī savu gādīgo palīdzību jau šajā pastāvēšanā, “jau tagad simtreiz vairāk mājās un brāļos un māsās un mātes un bērni, un tīrumi” (Marka 10:28-30). Pats Dievs parūpēsies par savējiem, kā Jēzus mums atgādina pēdējā vakarēdienā: "Vai tad, kad es jūs sūtīju bez somas, sēžammaisiem vai sandalēm, vai jums kaut kā trūka?" (Lk 22:35).
Kā saka Pāvils, citējot Psalmus (Ps 112:9): “Paturi prātā, ka, kas reti sēj, tas reti pļaus, un, kas sēj plati, tas pļaus… Pārējā gadījumā Dievam ir vara darīt pārpilnībā jūsos visu žēlastību, lai jūs, vienmēr būdami pēc visa vajadzīgā, dāsni darītu labus darbus, kā rakstīts: Viņš ir darījis plašu, devis nabagiem. ; viņa taisnība paliek mūžīgi” (2. Kor. 9:6-9).
Priecīgu žēlastību visiem!
Ikvienu, kurš vēlas izlasīt pilnīgāku teksta ekseģēzi vai kādu atziņu, lūdzu jautājiet man pa migliettacarlo@gmail.com.