Izvēlieties valodu

Talibu Afganistāna: par barbarismu maksā mākslinieki, sievietes, bet galvenokārt Afganistānas iedzīvotāji

Afganistāna konvencijas trešās sanāksmes galvenais varonisFare Spazio al Coradgio”, organizēja Spazio Spadoni Sankerbonas klosterī (Lucca)

Par šo nomocīto valsti mums stāsta divas sievietes, žurnāliste Barbara Skjavulli Radio lodes, un Afganistānas mūziķis un dziedātājs Mašals Armans.

Barbara Skjavulli: "Iespējams, vissliktākais brīdis Afganistānai"

“Valsts, kurai esmu sekojis kopš 2001. gada,” saka žurnālists, kurš no turienes atgriezās pirms dažām dienām, “un kura, iespējams, piedzīvo savu sliktāko brīdi.

Pagājušajā gadā, kad varu sagrāba talibi, bija lielas spriedzes brīži, taču arī plašsaziņas līdzekļi bija ļoti klātesoši”.

Kad amerikāņi aizbrauca un līdz ar viņiem pakāpeniski daudzi Rietumu mediji, situācija pakāpeniski un klusi pasliktinājās.

Pēc Taliban varas gadu ilgas ietekmes uz Afganistānas iedzīvotājiem?

Barbara Skjavulli savā aprakstā skaidri norāda: daudzi bērni, kas nodarbojas ar ubagošanu, nezināms skaits ir pazuduši, un ir pamats uzskatīt, ka viņi ir nonākuši orgānu kontrabandā.

Meiteņu skolas, tas ir labi zināms fakts, ir aizliegtas. Valstī dzīvo 40 gadu konflikta atraitnes sievietes, kurām jāaudzina četri, pieci vai dažreiz seši bērni.

"Šo prožektoru gaismu nedrīkst izslēgt," uzstājīgi uzstāj žurnālists, "talibi, kas pakļauti spiedienam, rīkojas citādi.

Pašreizējā situācija ir tāda, ka talibiem ir vara pār visu valsti, bet viņiem nav naudas, lai to turpinātu.

Sievietes tiek uztvertas kā draudi un dzīvo ar bailēm: Barbara Skjavulli stāsta par tiesnesēm, kuras ieslodzīja talibus, vai sievietēm, kuras strādājušas policijā.

Bet tas vēl nav viss.

Žurnāliste stāsta arī par vardarbību dzimuma dēļ un citē gadījumu ar vienu no viņas intervētajām personām, kura pārcietusi vardarbīga vīra neizsakāmos sitienus.

Vīrs, kurš galu galā tika ieslodzīts, bet kurš atgriezās pie vajāšanas tieši tāpēc, ka tika atvērti talibi vēlējušies cietumi.

Šī sieviete, kuras identitāte saprotami tiek turēta noslēpumā, pēc diviem mēnešiem tiks iekāpta humānās palīdzības lidojumā un ieradīsies Itālijā.

Cerības dāvana tik lielā postī.

Mashal Arman, cik svarīgi ir saglabāt Afganistānas kultūras tradīcijas

Armans ir viens no populārākajiem afgāņu dziedātājiem.

Pēc mūzikas studijām Bernē, Ženēvā un Ņujorkā kopā ar ģimeni izraidīta uz Šveici, viņa maina savu māksliniecisko darbību starp operu, muzikālo teātri un afgāņu tautas mūzikas saglabāšanu.

Mašals sāk ar lielu pateicību Barbarai: "runāt par karu vienmēr ir traumējoši," viņš norāda.

Kāpēc taisīt afgāņu mūziku? Jo ir svarīgi saglabāt Afganistānas tradīciju mākslu un kultūru.

Mēs esam paradoksālā situācijā, kad Barbara, itāliete, var doties uz Afganistānu, bet es darba dēļ nevaru. Mūzika ir aizliegta.

Es nodarbojos ar tradicionālo afgāņu mūziku, kā arī lai radītu pozitīvu ideālu saikni ar Afganistānas ideju: katru dienu mana valsts ir saistīta ar kariem, vardarbību.

Es nevēlos, lai manu valsti atcerētos tikai ar sliktajām lietām: māksla ir skaistums, un es vēlos, lai to atceras arī par to.

Mašala uzsver, ka šī tieksme pēc mūzikas ir personiska vajadzība, kas izriet no viņas iekšējās esības: viņa vēlas izvairīties no lamatas, ka tādi cilvēki kā viņa pārstāv nāciju.

Viņa nevēlas tikt uzskatīta par karognesēju, jo tāds nav viņas nolūks

Mašala saka, ka jūtas priviliģēta, jo ir varējusi mācīties. Taču viņa norāda, ka tas nav lielākās daļas afgāņu sieviešu liktenis.

"No 1970. gada līdz 1990. gadiem," viņa skaidro, "Afganistānā notika sieviešu mākslinieču evolūcija, sava veida zelta laikmets. Afganistānas mākslu spēcīgi ietekmēja Indijas māksla.

Līdz pirmajai talibu ierašanās brīdim, kas ilga no 94. līdz 2000. gadam.

Absurda situācija, sakarā ar to, ka līdz ar talibu atgriešanos mūzika ir aizliegta, ka pat afgāņiem, kas dzīvo ārpusē, piemēram, jūs, nav pilnīgas izpratnes par šo absurdo situāciju.

Taču Mašals arī norāda, ka mūzikai nav iespējams izmirt: “šī mūzikai vienkārši ir diaspora, tā attīstās ārpus valsts. Vai ar to pietiks, lai šī māksla neizmirtu?'

Rumānijas prezidents Spazio Spadoni, Luidži, iejaucas šajā jautājumā, mikrofonā norādot: “Afganistānā mums nav projekta, un ir ļoti grūti izveidot projektu, taču ir brīnišķīgi apzināties, ka ir mākslinieki, kas to dara. Ja mēs sanāksim kopā, mēs varam darīt skaistas lietas šai tēmai.

Un ar šo otro cerību staru tikšanās beidzās.

Lasiet arī

Franciska drosme?: “Tā ir tikšanās ar sultānu, lai viņam pateiktu: mēs neesam vajadzīgi”

Māsa Alesandra Smerilli par tēmu “Tas vietas radīšana drosmei”: esošā ekonomikas modeļa un jauniešu cerības analīze

Spazio Spadoni, No 7. līdz 11. septembrim Konventa otrais izdevums: “Atvēlot vietu drosmei”

Pasaules lūgšanu diena par rūpēm par radīšanu, pāvesta Franciska aicinājums par zemi

1. septembris, Dienas svētais: Svētais Egidijs Abbot

Ētika un ekonomika, Kornela Universitātes pētījums par augu izcelsmes liellopu gaļu ASV tirgū Lancet

ANO konvoja uzbrukums: Kongo valdība apsūdz Ruandas nemierniekus, kuri to noliedz

Ksavijas misionārs: Kongo Covid ir “bet nav redzams”

Drošas vietas un karstie ēdieni, franciskāņu brāļi frontes līnijā Ukrainā

Spazio Spadoni, Žēlsirdība, kas skatās uz šodienu un plāno rītdienu

avots

Spazio Spadoni

Jums varētu patikt arī